Sanāksmē tika apspriesta turpmākās militārās palīdzības sniegšana Ukrainai, kā arī nepieciešamība ieguldīt līdzekļus starptautiskā fondā. Šajā fondā līdzekļus varētu piesaistīt arī no valstīm, kas nav Eiropā.
Turpinot par rietumvalstu atbalstu Ukrainai, Pabriks norādīja, ka jādomā ne tikai par ieroču un bruņojuma piegādi, bet arī lietām, kas valstij nepieciešamas, lai tā varētu funkcionēt, jo, piemēram, patlaban Ukrainai ir elektroapgādes problēmas.
"Būtiski, lai varam garantēt, ka Ukrainas armija nesalst, ir pabarota, kaujasspējīga, un lai arī karavīri šo ziemu spētu izturēt un būtu pārāki par Krievijas armiju. Ukrainai nedrīkst būt apgādes problēmas ziemas apstākļos, tas mums ir jānodrošina," uzsvēra ministrs, gan piebilstot, ka lielākā daļa Ziemeļu grupas valstu ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas.
Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka, lai arī atbalsta sniegšana Ukrainai rietumvalstīm ir politiskās gribas jautājums, militārās industrijas kapacitāte pēdējās desmitgadēs nebija plānota šāda veida karadarbībai, un rietumvalstis nespēja situāciju strauji mainīt.
Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto šis laiks, lai attīstītu savu militāro ražošanu, turklāt jāņem vērā, ka Krievija kādā brīdī atgūsies no saviem zaudējumiem Ukrainā.
Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kurā ietilpst Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vācija, Polija, Nīderlande un Lielbritānija. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
Ziemeļu grupas aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā. Katru pusgadu Ziemeļu grupas vadība tiek uzticēta kādai tās dalībvalstij, un pašlaik Ziemeļu grupas vadošā valsts ir Norvēģija.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri