LM plāno veidot bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību

Plāna virsmērķis paredz, ka rezultātā tiks izveidota tāda sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī agrīnās intervences attīstība valsts kopīgai izaugsmei.

Tostarp plāns paredz novērst un apkarot sociālo atstumtību, garantējot, ka bērniem, kam vajadzīga palīdzība, ir pieejams pamatpakalpojumu kopums, kā piemēram, agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītība un skolas, veselības aprūpe un veselīgs uzturs. LM norāda, ka pamatnostādnēs ietvertie pasākumi aptver arī tādas mērķgrupas kā bērnus, kuriem ir ļoti slikti sadzīves apstākļi, bērnus ar invaliditāti, migrantu izcelsmes bērnus, bērnus, kuri ir alternatīvā, jo īpaši institucionālā, aprūpē, kā arī bērnus, kas dzīvo nestabilos ģimenes apstākļos.

LM norādīja, ka pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontālu un pārnozarisku risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā. Starp tiem ir, piemēram, agrīnās bērnības politikas nepieciešamības nostiprināšana, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība.

Tāpat pamatnostādnēs uzsvērta nepieciešamība mērķēti attīstīt jaunus daudzfunkcionālus pakalpojumus.

Pamatnostādņu virsmērķim ir pakārtoti četri mērķi un no tiem izrietoši rīcības virzieni, kas ir balstīti bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas galvenajos pamatvirzienos un kopā nodrošina, lai valsts politika būtu visaptveroša, sistēmiska, izsvērta un pēctecīga.

Viens no mērķiem paredz sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību. Proti,

tas paredz bērnu un jauniešu attīstības vajadzību apzināšanu un nodrošināšanu, speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu, veidojot drošu vidi, novēršot vardarbības riskus un īstenojot agrīnu intervenci risku ietekmes novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai un nelabvēlīgas pieredzes ietekmes mazināšanai un tālāku kvalitatīvāku savstarpējo attiecību veidošanai.

Tāpat plāna ietvaros plānots nodrošināt vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupām. Tādējādi paredzēts palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.

LM skaidro, ka būtiski nodrošināt ne tikai to, ka visi bērni aug ģimeniskā vidē, bet arī to, ka jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes ir gatavi patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, izskaužot sabiedrībā pastāvošo diskriminējošo stereotipu, ka bārenis vai bez vecāku gādības palikušais jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas ir trūcīgs, antisociāls vai nevienlīdzīgs ar citiem sava vecuma jauniešiem.

Plāns paredz arī nodrošināt jauniešu attīstītu, uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt līdzdalību. Rezultātā visās valsts politikas jomās tiks īstenots mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu, harmonisku un vispusīgu attīstību, un dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai jaunieši justu drošību par savu nākotni Latvijā, kā arī iekļaušanos sabiedrībā un tās pilsoniskās līdzdalības procesos.

Ceturtais plāna mērķis jeb tautas ataudzes veicināšana paredz izstrādāt un īstenot visaptverošu un mērķtiecīgu ilgtermiņa programmu dzimstības pieauguma veicināšanai.

LM atzīst, ka nav tāda viena noteicošā faktora, kas varētu būtiski mainīt valsts demogrāfisko situāciju. Tomēr gan LM pasūtītajā "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. - 2017.gadam ex-post novērtējumā", gan pētījumā "Par tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēti", iezīmējas būtiskākie faktori, kuri var pozitīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu par bērna ienākšanu ģimenē. Visbiežāk tie ir ekonomiskā stabilitāte un drošības sajūta, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātības situāciju, partnerattiecību stabilitāte, iepriekšējās grūtniecības, dzemdību un bērnu audzināšanas pieredze.

Līdz ar to LM norāda, ka, realizējot gan kopēju valsts ekonomisko attīstību, gan individuāla līmeņa finansiālo stabilitāti, ģimenēm tiek radīta drošības sajūtu par nākotni, kas ļauj neatlikt uz vēlāku laiku un vieglāk pieņemt lēmumu par bērna ienākšanu ģimenē.