Kandavas novada pašvaldība Satversmes tiesā centīsies panākt novada saglabāšanu

Rīga, 30.jūn., LETA. Kandavas novada pašvaldība Satversmes tiesā centīsies panākt novada saglabāšanu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Vietvaras pārstāve Līga Šupstika stāstīja, ka Kandavas novada deputāti 30.jūnija domes sēdē pieņēmuši lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Pēc viņas teiktā, jau iepriekš  veiktas konsultācijas ar zvērinātu advokātu biroju konstitucionālajos tiesību jautājumos, lai saprastu, cik jēgpilni ir panākt Kandavas novada saglabāšanu, kā arī pārrunāti viedokļi ar citām pašvaldībām, kas jūtas vīlušās pēc jaunā Administratīvi teritoriālā likuma izsludināšanas.

Pašvaldība arī norāda uz Valsts prezidenta Egila Levita pausto, ka likumā noteiktās administratīvās teritorijas un robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem, un, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu.

Kā vēstīts, Kandavas novada pašvaldība bija viena no 46 vietvarām, kas lūdza prezidentam neizsludināt jauno likumu, tomēr prezidents likumu izsludināja.

Tas paredz, ka pēc reformas Tukuma novadu veidos Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.

Diskusijās Saeimā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) bija rosinājis pārskatīt līdzšinējo vienošanos par jaunveidojamo Tukuma novadu, no tā izņemot administratīvās teritorijas, kas, viņaprāt, būtu jāiekļauj Kandavas novadā, to attiecīgi saglabājot. Saglabāt Kandavas novadu rosināja arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija.

Priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu" (ATR).

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.

Minētie pašvaldību vadītāji vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem. Tomēr pēc Pūces lēmuma par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanu daudzas pašvaldības esot baidījušās no VARAM represijām, tāpēc iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis esot ticis "klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos".

Kā uzsver neapmierinātās pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra Pūces rīcību esot pierādījums beztiesiskumam, bet neesot sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no vienas valsts augstākās amatpersonas. "Tāpēc arī vēršamies pie prezidenta kā pēdējās instances," skaidro pašvaldību politiķi.

Pašvaldības vēstulē atzīmējušas, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija - Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam (AP), taču tas esot radījis "bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu". Speciāli izveidotajā komisijā neesot bijusi pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem - pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem neesot bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.

"Izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas"," teikts vēstulē Valsts prezidentam.

Pēc vēstules autoru domām, uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts. Esot trūkusi arī reformas mērķu sasaiste ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem.

Kā informēja Užule, vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones, Skrīveru, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils novadu pašvaldību vadītāji.

Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši arī pieci pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv esošās Saeimas koalīcijas partijas - "Vienotību" un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Vēstuli parakstījis Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Lībeks (VL-TB/LNNK), Krustpils mērs Kārlis Pabērzs (V), Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis (VL-TB/LNNK), Iecavas novada mērs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) un Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK), kurš reformas dēļ tika apsvēris iespējas pamest partijas rindas.

Savukārt vēstuli parakstījušie 20 pašvaldību vadītāji ir ievēlēti no vietējām vēlētāju apvienībām, seši - no Zaļo un zemnieku savienības, pieci - no Latvijas Zemnieku savienības, četri - no Latvijas Zaļās partijas, trīs - no Latvijas Reģionu apvienības, pa vienam ievēlēti no Vidzemes partijas un Reģionu alianses, bet vēl viens no šiem pašvaldību vadītājiem bijis ievēlēts, bet nu jau izstājies no "Vienotības".

LETA jau ziņoja, ka Ikšķiles un Varakļānu novada pašvaldības ir nosūtījušas arī atsevišķu vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nosūtīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021.gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42.