• Didzis,
  • Gaidis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nav pamata aizliegt - VMD komentē lūšu medības Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:35, 22.02.2020


Pērn Vides konsultatīvajā padomē izskanējušais ierosinājumu aizliegt Latvijā lūšu medības nav pamatots un šo dzīvnieku populācija valstī kopumā ir vērtējama kā stabila, aģentūra LETA noskaidroja Valsts meža dienestā (VMD).


Foto: LETA

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis aģentūrai LETA pastāstīja, ka lūšu medību aizlieguma pieprasījumi no atsevišķām personām vairāk saistās ar šo personu negatīvo attieksmi pret medībām kā kultūrvēsturisku sabiedrības mantojumu vai citām konkrētās personas interesēm, nevis ar faktisko lūšu populācijas stāvokli.

Viņš atgādināja, ka lūšu populācijas apjoma izmaiņas ietekmē biotiski, abiotiski un antropogēni faktori.

"Populācijas apjoma izmaiņu vērtējumā lūšu populācija Latvijā ir novērtēta kā stabila un no šī vērtējuma lūšu skaits Latvijā nesamazinās," sacīja Lūsis. Vienlaikus viņš atzina, ka, nosakot lūšu skaitu pēc novērojumiem un klātbūtnes pazīmēm, būtiskākā problēma ir viena īpatņa fiksēšana divas un vairākas reizes, kas apgrūtina faktiskā skaita noteikšanu. Līdzīga problēma ir saistīta arī ar citu dzīvnieku populācijas apjomu novērtējumu.

Lūsis arī teica, ka neviena no populācijām nedzīvo pati par sevi - visi procesi dabā ir saistīti, pat izslēdzot antropogēno ietekmi uz populāciju, tas negarantē kādas atsevišķākas populācijas apjoma pieaugumu. Ne jau tikai kvantitatīvais populācijas apjoms ir indikators populācijas stāvoklim, svarīgāks ir populācijas demogrāfiskais stāvoklis - dzimumu, vecumu struktūra, populācijas atjaunošanās spēja.

VMD dati liecina, ka 2019./2020.gada lūšu medību sezonā Latvijā novērtētais lūšu skaits ir 1452 salīdzinājumā ar 2018./2019.gada medību sezonā 1578 novērtētajiem lūšiem, no kuriem 145 tika nomedīti.

"Patlaban esošajā lūšu populācijas stāvoklī nav aktuāls jautājums par lūšu skaita palielināšanu. Piesardzību rada speciālajā monitoringā norādītais par lūšu populācijas demogrāfiskajiem rādītājiem, kas ir ievērots un uz ko VMD ir reaģējis, nosakot pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu šajā medību sezonā," skaidroja Lūsis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lūšu populācija Latvijā nav apdraudēta. Medības reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteikta stingra, ierobežotā apjomā un termiņos to ieguves kārtība. Papildus Eirāzijas lūša sugas aizsardzības plānā ir norādīta rīcība medību slodzes samazināšanai, konstatējot vai prognozējot populācijas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes.

VMD Medību daļas vadītājs teica, ka šajā medību sezonā VMD līdzās limita samazinājumam ir saīsinājis arī lūšu medību termiņu, aizliedzot lūšu medības decembrī. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka aizliegt pilnībā kādu darbību ir novecojusi pieeja dabas aizsardzībā, kas tiešākā veidā var ne tikai apdraudēt pašu sugu un tās īpatņus, bet arī neiegūt informācija, kas ļauj novērtēt vai suga ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Tas attiecas arī uz lūšu populāciju kā medību faunas neatņemamu sastāvdaļu.

Lūsis uz jautājumu, vai Latvijā vajadzētu aizliegt lūšu medības, atbildēja noliedzoši. "Ņemot vērā lūšu populācijas stāvokli, lūšu medību aizliegumam - nosakot nulles limitu, VMD nesaskata pamatu," sacīja VMD Medību daļas vadītājs.

Jau ziņots, ka 2019./2020.gada medību sezonā pieļaujamais lūšu nomedīšanas apjoms ir 100 dzīvnieku apmērā, bet Zemgales virsmežniecības Jelgavas nodaļas un Bauskas nodaļas uzraugāmajā teritorijā, kā arī Rīgas reģionālās virsmežniecības Babītes nodaļas uzraugāmajā teritorijā lūšus šajā medību sezonā ir aizliegts medīt. 2018./2019.gada medību sezonā pieļaujamais lūšu nomedīšanas apmērs bija 150 lūši.

Lūšu medības sākas 1.janvārī un sezona turpinās līdz VMD noteiktā pieļaujamā lūšu nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31.martu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Viens no saspīlējuma iemesliem sabiedrībā ir sociālās atmiņas jautājumi

Viens no galvenajiem saspīlējuma iemesliem Latvijas sabiedrībā ir vairāki sociālās atmiņas jautājumi, piemēram, par Otro pasaules karu un padomju okupāciju, norādīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Sabiedrība Pirmdien daudzviet ilgstoši līs

Jaunā nedēļa sāksies ar lietainu un salīdzinoši vēsu laiku, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rosina ieviest papildu atbalstu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas

Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest papildu atbalstu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas no valsts pamatbudžeta, paredz ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kurus otrdien, 7.maijā, skatīs valdība.

Sabiedrība Ādažu novadā mainīs vai piešķirs adreses 37 objektiem Gaujas ciemā

Ādažu novadā mainīs vai piešķirs adreses 37 objektiem Gaujas ciemā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Lasiet arī

Pasaule Bijušais Berluskoni līdzgaitnieks: Putins medību laikā izgrieza stirnas sirdi

Krievijas diktators Vladimirs Putins medībās nogalinājis divas stirnas, personīgi ar nazi izgriezis mirušā dzīvnieka sirdi un piedāvājis to apēst ilggadējam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni, intervijā Itālijas laikrakstam "Corriere della Sera" pavēstīja bijušais Itālijas Senāta loceklis Fabricio Čičito.

Pasaule Makrons aicina Sji Dzjiņpinu cieši sadarboties ar Eiropu

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien aicināja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cieši sadarboties ar Eiropu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieņemt godīgus globālās tirdzniecības noteikumus.

Kultūra Pārdaugavas nākotnes forumā definēs kultūras dzīves attīstību

Pārdaugavas nākotnes forumā plāno definēt Rīgas kreisā krasta kultūras dzīves attīstību, informē "Pārdaugavas kultūras apvienība".

Interesanti fakti Iedzīvotāji Latvijā optimistiskāki par dzīves līmeņa uzlabošanos nekā ES vidēji

Latvijā 34% iedzīvotāju cer, ka nākamo piecu gadu laikā to dzīves līmenis paaugstināsies, kamēr Eiropas Savienībā (ES) uz dzīves līmeņa pieaugumu cer vidēji 15%, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja.