Apstiprināta reģionālās attīstības "ceļa karte" turpmākajiem septiņiem gadiem

Rīga, 19.nov., LETA. Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātās Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā reģionu attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, aģentūru LETA informēja ministrijā.  Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku septiņiem gadiem. Izvērtējot pašreizējo reģionālo attīstību, tajā tiek definēti turpmākie reģionālās politikas mērķi, uzstādījumi un rīcības virzieni, kā arī plānotie rezultāti. Kā skaidro VARAM, plānots, ka, realizējot pamatnostādnes, iedzīvotājiem reģionos būs lielākas darba iespējas, tai skaitā, iespējas strādāt attālināti un labāk apmaksātu darbu. Tāpat paredzēts, ka tiks uzlaboti dzīves apstākļi - sakārtota publiskā telpa, būs lielākas mājokļa pieejamības iespējas, pieejamāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kā arī lielākas mobilitātes iespējas darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībā. Vēl iecerēts, ka būs lielākas iespējas piedalīties teritoriju izaugsmes veicināšanā, īstenojot vietējās iniciatīvas.  VARAM norāda, ka uzņēmējiem pēc pamatnostādņu realizēšanas būs pieejama nepieciešamā infrastruktūra, tehnoloģijas un iekārtas, tādējādi paverot iespējas uzņēmējiem vairāk ieguldīt attīstībā. "Būs pieejams gan konsultatīvs, gan finansiāls atbalsts uzņēmuma un inovācijas attīstībai, mazināsies birokrātiskais slogs, un tiks nodrošināti nepieciešamie speciālisti, atbilstoši uzņēmuma vajadzībām," sola ministrija. Kā pamatnostādnēs norāda VARAM, Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām un starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm tās ir trešās augstākās. Proti, Rīgas plānošanas reģionā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā bija 17 213 eiro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī. Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē - 51%. Līdz ar to reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Viens no galvenajiem rīcības virzieniem ir reģionālās ekonomikas attīstība. Tā ietvaros plānots sniegt atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, reģionālo inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei.  Tāpat arī plānots, ka uzņēmējiem būs pieejams atbalsts iekārtu un tehnoloģiju iegādei, tiks pilnveidota nodokļu politika uzņēmējdarbības veikšanai reģionos, kā arī mazināta pašvaldību radītais birokrātiskais slogs uzņēmējiem. Cilvēkresursu piesaistei reģionos plānoti ieguldījumi darba algu palielināšanā un mājokļu pieejamības darbaspēkam nodrošināšanai. Otrs virziens, kam plānots atbalsts ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Proti, tiks sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldības pakalpojumu ēkās un pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai.  Tāpat līdzekļus plānots ieguldīt infrastruktūras sakārtošanā, pakalpojumu saņemšanai gan klātienē, gan attālināti, samazinot birokrātisko slogu iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā. Plānoti ieguldījumi arī ilgtspējīgas publiskās ārtelpas sakārtošanai, kā arī atbalsts ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem mobilitātes veidiem. Ņemot vērā publiskā finansējuma samazināšanos reģionālai attīstībai, kā arī nepieciešamību pielāgot pakalpojumu tīklu iedzīvotāju skaita izmaiņām konkrētās teritorijās, svarīgi, lai īstenotie pasākumi būtu ar lielāku pievienoto vērtību un nestu atdevi ilgākā laika perspektīvā, norāda VARAM. Līdz ar to plānots atbalstīt viedus risinājumus, kas uzlabos pašvaldību funkciju īstenošanu, samazinot pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, veicinās cilvēku dzīves kvalitātes celšanos, kā arī samazinās ietekmi uz vidi un izmantos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) uzsver, ka, lai virzītos uz reģionālo atšķirību samazināšanu pēc iespējas ātrāk, "jāsper lieli soļi" un septiņos gados reģionos papildus jārada ievērojams IKP pieaugums, kas ir līdzvērtīgs viena gada IKP Vidzemē vai Latgalē.  "Mēs esam sagatavojuši plānu kā to sasniegt - Reģionālas politikas pamatnostādnes paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai," apgalvo ministrs. Pamatnostādnēs noteikto reģionālās politikas mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums kopā sastāda 2,187 miljardus eiro paredzot, ka ES līdzfinansējums būs 1,104 miljardu eiro apmērā, valsts budžeta finansējums - 363,811 miljona eiro apmērā, pašvaldību budžetu finansējums - 523,714 miljonu eiro apmērā, bet privātā sektora finansējums - 254,84 miljonu apmērā. Pamatnostādņu projektā noteiktie reģionālās politikas uzstādījumi tiks iekļauti Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam saturā un kalpos par pamatu Eiropas Savienības fondu finansējuma plānošanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem periodā no 2021. līdz 2027.gadam.