Bez ziediem un vainagiem: Doma baznīcā atvadās no mākslinieces Džemmas Skulmes

Cienot piederīgo vēlmi, atvadīšanās apmeklētāji tiek aicināti nenest ziedus un vainagus. Dievnams būs atvērts no plkst.13.30. Līdz dievkalpojumam būs iespēja iedegt sveci, kopīgi kavēties domās un muzikālos priekšnesumos, godājot Skulmes piemiņu. Dievkalpojums Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā sāksies plkst.15.

Skulme ir dzimusi, augusi un mākslas pamatus apguvusi ģimenē. Mākslinieces tēvs ir gleznotājs un scenogrāfs Oto Skulme, māte - tēlniece Marta Skulme. Topošā gleznotāja studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (tagad Vizuālas mākslas nodaļa, glezniecības apakšnozare), kuru absolvēja 1949.gadā ar diplomdarbu gleznu triptihu "Dziesmu svētki". Studijas turpināja Iļja Repina mākslas institūtā (tagad Iļja Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Krievija) un ieguva mākslas zinātņu kandidāta grādu ar gleznu "Mūsu svētki" (1957).

Skulme bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre no 1956.gada. Kopš 1960.gada bija LMS valdes locekle (1960-1982), valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977-1982), PSRS Mākslinieku savienības valdes locekle (1977-1991) un LMS valdes priekšsēdētāja (1982-1992).

Skulme, būdama LMS vadītāja, veicināja un nodrošināja Latvijas un Baltijas mākslas un mākslinieku atpazīstamību bijušajā PSRS teritorijā, kā arī Eiropas valstu areālā. LMS viņas vadībā paplašināja "Mākslas dienu" programmas atpazīstamību un veicināja autordarbu iepirkuma programmu, papildinot kolekciju ar stilistiski daudzveidīgiem darbiem. "Mākslas dienu" pasākumi aptvēra visu Latvijas teritoriju; sabiedriskajās ēkās, mācību iestādēs, medicīnas iestādēs un citur tika eksponēti LMS biedru darbi, gūstot plašu sabiedrisko rezonansi. Skulme savā darbībā centās nodrošināt toleranci radošās stilistikas jautājumos, aktualizējot latviešu mākslas vērtību.

LMS bija to radošo savienību skaitā, kas piedalījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā. Skulmei darbojoties kā LPSR Augstākās padomes un PSRS Augstākās padomes Tautas deputātei (1984-1990) un kā Latvijas Tautas frontes pārstāvei, kas ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā (1989-1991) bija liela loma Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, jo ar savu harizmātisko personību, inteliģenci un diplomātijas spējām viņa pievērsa uzmanību Latvijā aktuālajiem politiskajiem jautājumiem un viņā ieklausījās.

Skulmei ir liels nopelns LMS stiprināšanā, laikā, kad tika likvidēta PSRS Mākslinieku savienība, saglabājot mākslinieku darbnīcu ēkas un mākslas darbu kolekciju biedrības pārvaldībā.

Gleznotāja savā daiļradē bija izkopusi spilgtu, modernismā bāzētu, gleznošanas stilistiku ar emocionāli spēcīgu garīgo vēstījumu. Folkloras elementu strāvojums, sievišķīgā pārliecība, monumentalitāte, krāsu tonālais salikums raksturo mākslinieces darbus. Skulme strādājusi eļļas, akrila, akvareļa glezniecības tehnikās, veidojusi grāmatu ilustrācijas, plakātus un scenogrāfijas teātra izrādēm.

Skulme izstādēs piedalījās kopš 1949.gada. Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV, Vācijā un citās valstīs, no kurām daudzas 20.gadsimta septiņdesmitajos līdz deviņdesmitajos gados kā izstādes - salonus rīkoja bijušais PSRS uzņēmums "Novoexport".

Autore sarīkojusi personālizstādes Latvijā, Austrijā, Vācijā, Kanādā, ASV un Ukrainā.

Skulmes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās.

Skulmes radošā un sabiedriskā darbība augsti novērtēta ar apbalvojumiem: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1995), 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, PSRS Valsts prēmija (1984), LPSR Tautas māksliniece (1976), LMS atzinības raksti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle (1992), Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998), Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas, Dr. honoris causa grāds, AKA/LAA "Autortiesību bezgalības balva 2017", biedrības "Mākslas platforma" un "Purvīša balvas" apbalvojums (2019).

Skulme mūžībā devās 9.novembra rītā 94 gadu vecumā.