Intervijā žurnālam "Focus" viņš piekrita, ka pastāv "fundamentāli slikta sajūta par Krievijas draudiem, jo īpaši Baltijas valstīs". Tomēr ģenerālis nepiekrīt tiem, kas uzskata, ka Maskava tuvākajā laikā uzbruks NATO valstīm.
"Būtu jāuztraucas nevis mums, bet gan Krievijai. Ar NATO nesaķeras tikai tāpat, tikai pēc kaprīzes. Bet krievi Ukrainā ir ļoti iestrēguši un nekā nevarētu attīstīt ofensīvu līdz galam. Es to saku kā militārais analītiķis. Raugoties uz Krieviju, neko nevar izslēgt, bet personīgi es pieņemu, ka mums priekšā ir vēl daudzi mierīgi gadi," sacīja Henne.
"Vai varētu notikt konvencionāls Krievijas uzbrukums, izmantojot karavīrus? Nē, šobrīd es neredzu šādas briesmas," atkārtoja militārpersona.
"Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ drošības situācija Eiropā ir fundamentāli mainījusies. NATO alianse tam ir pielāgojusies un izveidojusi jaunu struktūru. Tā paredz, ka mēs ļoti ātri pārvietojam spēkus uz ziemeļaustrumu flangu. Un galvenokārt, lai parādītu Krievijai, ka mēs nopietni domājam par aizsardzību. To mēs saucam par atturēšanu. Ja mēs būsim spēcīgi atturēšanas ziņā, pastāv liela varbūtība, ka mums nebūs jāiesaistās militārā konfliktā ar Krieviju," sacīja ģenerālis.
Pēc viņa teiktā, ja NATO galvenie spēki tiks izvietoti Baltijas valstīs, Vācijas teritorija kļūs par svarīgu loģistikas centru. To aizstāvēs jauna aizsardzības divīzija.
Henne neizslēdza, ka Krievijas militārie spēki jau tagad izraugās Vācijā neaizsargātus mērķus iespējamiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Piemēram, autoceļu un dzelzceļa tiltus un elektrības apakšstacijas. Taču viņš šos draudus nosauca tikai par teorētiskiem un pauda pārliecību, ka Vācija šobrīd ir drošībā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri