LBNA: trešdaļa Latvijas būvniecības tiek veikta pelēkajā zonā (+VIDEO)

Šobrīd minimālo algu būvniecības nozarē nosaka ģenerālvienošanās, kas ir spēkā kopš 2019. gada (turpmāk – ģenerālvienošanās).

Šobrīd ģenerālvienošanās paredz mēneša minimālo algu 1050 euro un stundas likmi 6,29 euro. Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) piedāvā grozīt ģenerālvienošanos, lai 2026. gadā visiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas likme būtu 6,92 euro un minimālā mēnešalga 1155,64 euro.

LBNA piedāvātie grozījumi paredz atteikties no samazinātas minimālās algas studējošajiem, noteikt minimālās algas indeksācijas mehānismu pašā ģenerālvienošanās tekstā un precizēt virsstundu apmaksas kārtību.

LBNA pamato grozījumu nepieciešamību ar:

Ģenerālvienošanās minimālā stundas likme sešu gadu laikā ir devalvējusies, salīdzinot gan pret valsts minimālo stundas likmi (70 % kritums), gan pret nozares vidējo stundas likmi (14 % kritums), gan pret pirktspējas paritāti (11 % kritums).

Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars (33,8 %), un pusi no tā veido aplokšņu algas. Nozares minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs euro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē.

Latvijas būvlaukumos ir mazākā minimālā stundas likme reģionā un citu valstu būvlaukumos var nopelnīt līdz 4x vairāk. Lietuvā un Igaunijā minimālā alga par jebkuru darbu tautsaimniecībā ir augstāka nekā Latvijas būvlaukumos.

Aptauja liecina, ka tikai 1 no 10 jaunajiem būvniecības profesionāļiem plāno palikt Latvijas būvlaukumos.

Nozare strādā ar 281 miljona peļņu. Pēdējie dati liecina par otru labāko peļņu 10 gadu laikā.

LBNA piedāvājums nodrošina samērīgu uz pašas nozares datiem aprēķinātu minimālās algas kāpumu, tādējādi samazinot aplokšņu algas un noturot/piesaistot kvalificētu darba spēku.