Pirmdien sasaukta valdības ārkārtas sēde lemšanai par budžeta prioritātēm

Sēde sāksies plkst.14.30. Pirms sēdes, kā ierasts pirmdienā, notiks koalīcijas sanāksme, kas šoreiz sāksies plkst.13.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā.

FM piektdien informēja, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam - 50 miljonu eiro apmērā ik gadu, norādīja FM. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro, informēja FM.

Ar valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem 2026.gadā paredzēts novirzīt lielāko daļu papildu finansējuma prioritātēm - 320 miljonus eiro. Tikmēr 2027.gadā šim mērķim plānots tērēt papildu 444 miljonus eiro, bet 2028.gadā - 655 miljonus eiro.

FM skaidroja, ka, ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, aizsardzības izdevumu pieaugumu ir iespējams finansēt, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem un 2026.gadā 296 miljoni eiro plānoti Aizsardzības ministrijai kaujas spēju uzlabošanai, lai tai skaitā veiktu kopējos aizsardzības preču iepirkumus ar citām valstīm. No tiem 10 miljoni eiro tiks investēti ekipējumā.

Kopumā nākamgad aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas veidos 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027.gadā - 4,9%, bet 2028.gadā - 4,7%. Šie ieguldījumi stiprināšot valsts aizsardzības spējas, palielināšot iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabošot robežas infrastruktūru.

Savukārt trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās.

Papildus valdības noteiktajām prioritātēm - atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - vidējā termiņā paredzēts papildu finansējums 513 miljonu eiro apmērā, tostarp 2026.gadā 139 miljoni eiro, 2027.gadā 179 miljoni eiro un 2028.gadā 194 miljoni eiro.

Izglītības kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai no 2026.gada 1.septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. FM skaidroja, ka finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai. Tiks nodrošināts pārejas periods vienu mācību gadu, kas nozīmē, ka skolām būs iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim, saglabājot līdzšinējo kārtību un vienlaikus gatavojoties pārmaiņām. Izglītība ir viena no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, tādēļ tās kvalitātes stiprināšana esot valdības ilgtermiņa prioritāte.

Atbalsts turpināsies 2027.gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028.gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu ģimenēm ar bērniem un ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu plašāku pieejamību.

Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp 10 miljoni eiro - paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, un 3,2 miljoni eiro - sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

FM informēja, ka 2026.gadā tiks palielināts dažāda veida atbalsts arī strādājošajiem iedzīvotājiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Attiecīgi neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga pieaugs no 740 līdz 780 eiro mēnesī.

No 2025.gada 1.oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Salīdzinājumam 2024.gadā tika indeksētas pensijas līdz 683 eiro.

No nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme būtiskākajiem pārtikas produktiem - maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.

Tāpat 2026.gadā saglabāsies valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem, nozarei paredzot papildu 59,3 miljonu eiro finansējumu.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, tika ne vien pārskatīti un samazināti valsts budžeta izdevumi, bet arī rastas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, informēja FM.

Būtiskākie pasākumi ietver valsts kapitālsabiedrību dividendes, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026.gada, kā arī straujāk palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Tāpat plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem, sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas. Šo pasākumu rezultātā papildu ieņēmumi plānoti 65,3 miljoni eiro 2026.gadā, 108,9 miljoni eiro 2027.gadā un 136,8 miljoni eiro 2028.gadā.

Plānots, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien jau tiks izskatīti jautājumi par valsts budžeta projektu 2026.gadam un budžeta ietvaru tā apstiprināšana Ministru kabinetā plānota 14.oktobrī. Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.