Latvijas delegācija dodas uz NATO samitu Hāgā

Kopā ar Valsts prezidentu uz Hāgu dosies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), ārlietu ministre Baiba Braže (JV), Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un citi Latvijas delegācijas dalībnieki.

Kā liecina informācija NATO un NATO samita Nīderlandē tīmekļvietnēs, augsta līmeņa pasākuma uzmanības centrā būs aizsardzība, transatlantiskā sadarbība un atbalsts Ukrainai.

Patlaban apstiprinātās tēmas ir NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšana, taisnīga transatlantiskā resursu dalīšana, ilgtermiņa atbalsta stratēģija Ukrainai, sabiedrības noturība pret hibrīddraudiem, sadarbība ar rūpniecību un tehnoloģiju inovāciju sektoru.

Lai gan viena no samita tēmām ir resursu sadalījuma balansu starp ASV un citām alianses dalībvalstīm, patlaban oficiālajos dokumentos konkrēta skaitliska mērķa, piemēram, 5% no iekšzemes kopprodukta, nav. Lai gan ASV politiķi piesaka 5% mērķi, no kuriem 3,5% no IKP varētu būt paredzēti standarta aizsardzībai un papildu 1,5% no IKP - infrastruktūrai, kiberdrošībai. Šis mērķis nav apstiprināts NATO tīmekļvietnē saistībā ar Hāgas samitu.

Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, darba vizītes laikā Latvijas aizsardzības ministrs apmeklēs NATO samita aizsardzības industrijas forumu un piedalīsies NATO Publiskā foruma diskusijā par alianses aizsardzības industrijas veicināšanu. Tāpat Sprūdam paredzētas divpusējās tikšanās ar sabiedroto valstu pārstāvjiem.

Savukārt ārlietu ministre Baže darba vizītes laikā Nīderlandē piedalīsies NATO un Ukrainas Padomes formālās darba vakariņas. Tāpat notiks Nīderlandes ārlietu ministra Kaspara Veldkampa un Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmansa pieņemšana ārlietu un aizsardzības ministriem. Latvijas ārlietu ministre piedalīsies NATO Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē valstu un valdību vadītāju līmenī NATO samitā.

Nīderlandē NATO samits notiks pirmo reizi alianses vēsturē un plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 45 valstu augstākās amatpersonas - valstu līderi, ārlietu un aizsardzības ministri. Samitu vadīs NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Jau rakstīts, ka pirms samita Hāgā NATO sabiedrotie ir vienojušies līdz vismaz 5% no IKP gadā paaugstināt ar aizsardzību saistīto izdevumu mērķrādītāju, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā esošā informācija.

ASV prezidents Donalds Tramps ilgstoši ir sūkstījies, ka Kanāda un sabiedrotie Eiropā neatvēl aizsardzībai pietiekami daudz un pārmērīgi paļaujas uz ASV aizsardzību. Sabiedroto apņēmību paaugstināt aizsardzības izdevumus veicinājuši arī draudi par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai.

Pašreizējais mērķis NATO dalībvalstīm ir aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no IKP. Šogad pirmo reizi to sasniegušas visas 32 NATO dalībvalstis, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs.

Sabiedroto pārstāvji centās vienoties pirms gaidāmā alianses līderu samita Hāgā, jo pēdējā brīdī pret aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu iebilda Spānija, kas ir viena no NATO dalībvalstīm, kuras visvairāk atpaliek aizsardzības izdevumu jomā.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka jaunais mērķrādītājs uz Spāniju netiks attiecināts. Viņš skaidroja, ka tādējādi Spānijai nebūs jātērē 5% no IKP aizsardzībai, bet tās līdzdalība, nozīme un likumība NATO nemainīsies. Viņš piebilda, ka Spānijas saistības būs aizsardzībai atvēlēt 2,1% no IKP.

NATO sabiedrotie plāno samita noslēguma deklarācijā noteikt, ka jaunais aizsardzības izdevumu mērķis jāsasniedz līdz 2035.gadam, teica avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Daudzām NATO valstīm jaunais mērķis būs milzīgs izaicinājums, pat ņemot vērā ilgo termiņu tā sasniegšanai.

2024.gadā Vācija aizsardzībai tērēja tikai aptuveni 2,1%. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir paziņojis, ka katrs papildu procentpunkts prasītu aptuveni 45 miljardus eiro lielākus izdevumus.

ASV, kā arī Igaunijai, Latvijai un Grieķijai, kuras visas jau tagad tradicionālajai aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP, šis mērķis, visticamāk, lielas problēmas neradīs.

Savukārt Polija pagājušajā gadā bija alianses līdere aizsardzības izdevumu jomā un aizsardzībai tērēja 4,1% no savas ekonomiskas apmēra.

Saskaņā ar NATO datiem ASV pavisam nesen aizsardzībai tērēja aptuveni 3,4% no sava IKP.

Tramps ir pastiprinājis spiedienu uz sabiedrotajiem, pēdējās nedēļās vairākkārt ziņojot, ka viņš varētu neierasties uz NATO samitu, ja netiks panākta vienošanās par 5% mērķi.

ASV prezidents sava pirmā pilnvaru termiņa laikā vairākkārt kritizēja Eiropas sabiedroto izdevumus aizsardzībai, vairākkārt pat draudot ar ASV izstāšanos no NATO, ja pārējās dalībvalstis nepalielinās savus izdevumus.