Vāc parakstus, lai atjaunotu iepriekšējo alkohola tirdzniecības laiku

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Edgars Janšēvics. Viņš uzskata, ka alkohola tirdzniecība būtu jāatļauj no plkst.8 līdz 22, proti, tikpat ilgi, cik iepriekš, pirms grozījumu stāšanās spēkā.

Viņaprāt, šādas izmaiņas atbilst sabiedrības dzīves ritmam un ikdienas vajadzībām. Daudzi iedzīvotāji veic pirkumus agri no rīta vai dienas pirmajā pusē, un esošie ierobežojumi var radīt nevajadzīgas neērtības, uzskata iniciatīvas autors. Tirdzniecības laika sākšana no plkst.8 būtu loģiska un atvieglotu plānošanu, piemēram, pirms svinīgiem pasākumiem vai došanās ciemos. Vienlaikus tirdzniecības ierobežošana pēc plkst.22 palīdzētu mazināt alkohola impulsīvu iegādi vēlu vakaros un ar to saistītos sabiedriskās kārtības traucējumus.

Kā ziņots, 1.augustā stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas ierobežo alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku un paredz stingrākus nosacījumus reklāmām.

Turpmāk no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecībā (arī tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs) varēs iegādāties laikā no plkst.10 līdz 20, kas ir par divām stundām mazāk nekā šobrīd, bet svētdienās - no 10 līdz 18.

Alkoholiskie dzērieni, kas iegādāti tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, tiks piegādāti ne ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas, lai ierobežotu spontānus pirkumus.

Turpmāk būs arī aizliegts reklamēt zemākas cenas un izpārdošanas alkoholiskajiem dzērieniem presē, elektroniskajos medijos, kinoteātros, veikalos, kā arī nebūs atļauti alkohola pārdošanas veicināšanas pasākumi.

Vienlaikus vairs nebūs atļauts tirgot, lietot vai piedāvāt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem vai galdiem, bet visās mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts par alkohola kaitīgumu veselībai.

Izmaiņas arī paredz, ka tiem komersantiem, kuru darba laiks neatbilst jaunajiem noteikumiem, līdz 2025.gada 31.decembrim jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.

Veselības ministrija (VM) skaidro, ka izmaiņas alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un cīņā ar atkarībām balstītas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzi.

Pētījumā "Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā" valsts budžeta zaudējumi alkohola lietošanas seku dēļ aplēsti 439-602 miljonu eiro apmērā jeb 1,3-1,8% no iekšzemes kopprodukta. Tikai veselības aprūpes izdevumi veidojot vairāk nekā 56 miljonus eiro gadā jeb 2,7% no veselības budžeta, kas esot būtiska ietekme uz veselības nozares budžetu.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, Latvijā alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā. 2024.gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 12 litri, ieskaitot tūrisma patēriņu. Eiropā vidējais absolūtā alkohola patēriņš ir 10 litri.