«Mēs centīsimies glābt Latvijas zemi un atrast tai vietu nākotnē, kuras kontūras jau ir redzamas», - ar patosu savā Youtube kanālā paziņo kāds bijušais rīdzinieks, kurš mūsu valstī pazīstams kā piedzīvojumu meklētājs ar smagām atkarībām.
Vijolnieks, kuram patīk sliktie zēni
Pirms trim gadiem viņa atbalstītāji Latvijā valsts svētku priekšvakarā 18. novembrī uz namu sienām Rīgā izkaisīja grafiti, kurā bija attēlots Kazakova kungs ar automātu rokās. Kas viņš ir, izpētīja "VS.LV".
1965. gadā Krievijā dzimušais Kazakovs vairāk nekā pusi sava mūža nodzīvoja Rīgā, kur absolvēja Jāzepa Medina mūzikas skolu. Pēc tam viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes prestižajā Filozofijas fakultātē, kuru viņš nepabeidza. 80. gadu beigās A.Kazakovs sāka interesēties par krievu reliģisko filozofiju un publicēja rakstu pazīstamā žurnālā Novij Mir («Jauna Pasaule») par emigrācijas domātāju Ivanu Iļjinu. Pēc trīsdesmit gadiem šis filozofs kļūs par Vladimira Putina favorītu. Pašreizējais Krievijas prezidents, kurš citē I. Iļjinu, labprātāk nepiemin, ka viņa elks sveica Musolīni un Hitleru.
Neskatoties uz to, ka jau 1990. gados A.Kazakovs dalījās monarhisma un autoritārisma idejās, viņš veidoja raidījumu Budņi («Ikdiena»), kas tika rādīts valsts kanālā LTV-2. Viņš sadarbojies arī ar vairākiem krievu valodā iznākošajiem laikrakstiem Latvijā, taču ar skandālu gandrīz no visur tika atlaists. Jau tobrīd A.Kazakovs cieta no hroniska alkoholisma, kā rezultātā divas reizes atradās uz nāves sliekšņa. 1997.gadā viņš atradās stacionāra Gaiļezers toksikoloģiskās intensīvās terapijas nodaļā ar 6 promilēm, savukārt 2001.gadā pēc automašīnas notriekšanas ar abu kāju lūzumu un smadzeņu satricinājumu nogādāts Rīgas 1.slimnīcā.
No hibrīdkara līdz karstam konfliktam
2003.-2004.gadā A.Kazakovs spēlē vadošo lomu vērienīgā hibrīdkara operācijā, kuras mērķis bija izjaukt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Viņa darbību tieši finansēja V.Putina īpašais pārstāvis Baltijas reģionā Dmitrijs Rogozins. Oficiālais Rogozina asistenta statuss ļauj Kazakovam piekļūt Krievijas federālajiem televīzijas kanāliem. Ar viņu palīdzību viņš veicina krievu nacionālismu un kļūst par Krievu skolu aizsardzības štāba koordinatoru Latvijā.
Pēc vairākām masu demonstrācijām 2004.gada septembrī A.Kazakovs plāno tiešu konfrontāciju ar likuma un kārtības spēkiem - tiltu blokādi pāri Daugavai un uzbrukumu Ministru kabineta ēkai. Šo notikumu priekšvakarā Drošības policijas darbinieki nemiera cēlāju aiztur un pavada līdz Krievijas robežai. Tā kā A.Kazakovs nezina latviešu valodu, viņš jau vairākus gadus ir Krievijas pilsonis. Tagad viņš var atgriezties mājās.
Krievijā A.Kazakovs nesekmīgi mēģināja radīt dažādas nelielas nacionālistiskas kustības un veģetēja līdz 2014.gadā sākās Krievijas iebrukums Krimā un Donbasā. Apmetoties Doņeckā no ukraiņu ģimenes atņemtā dzīvoklī, «filozofs» Kazakovs kļuva par separātistu bandītu grupējuma «Doņecas Tautas Republika» vadītāja Aleksandra Zaharčenko padomnieku. Kad bandu karadarbības rezultātā restorānā tika uzspridzināts vadonis, viņa rokaspuisis A.Kazakovs atkal negodā tika nosūtīts uz Krieviju.
Tagad kvēls Latvijas pretinieks Kazakovs ir Putina kabatas partijas «Za Pravdu» («Par patiesību») priekšsēdētāja vietnieks, kura frontes vadītāju, literāru Zaharu Priļepinu, bijušo Ņižnija Novgoroda OMON virsnieku un bandītu grupējuma līderi Donbasā, Latvijas tiesībsargājošās iestādes tur aizdomās par tiesneša Jāņa Laukroses slepkavību 2001. gadā. Šī nozieguma - vienīgās tiesneša slepkavības neatkarīgajā Latvijā - izdarītāji pagaidām nav noskaidroti.
Krišs Ziverts,
Foto: Protestnaja Rossija Telegram, Facebook.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri