Latvijas Banka pērn strādāja ar zaudējumiem

Latvijas Bankā aģentūrai LETA norādīja, ka negatīvus 2024.gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma - monetārās politikas veidošanas un īstenošanas - izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu.

"Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā," norāda Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsver, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

Tāpat Latvijas Banā atzīmē, ka 2024.gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums 120 miljonu eiro apmērā ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 miljoni eiro atbilstoši Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 miljonu eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 miljonu eiro zaudējumi.

Pēc Latvijas Bankā minētā, zaudējumi atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij.

Centrālajā bankā arī norāda, ka 2024.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā. Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 miljonus eiro pretstatā 143 miljoniem eiro 2023.gadā, un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30% - līdz 944 miljoniem eiro.

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 miljoniem eiro jeb 7%, un sasniedza 6,2 miljardus eiro, tādējādi būtiski pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023.gadā, kad tie bija 296 miljoni eiro.

Latvijas Bankā atzīmē, lai gan kopš 2024.gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024.gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023.gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023.gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 miljonus eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem pieauga par 36,8% - līdz 238 miljoniem eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem samazinājās par 8,9% - līdz 41 miljonam eiro.

Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 miljonu eiro, tostarp 41 miljonu eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 miljonus eiro nodokļos.

Latvijas Bankā norāda, ka pērn Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību sāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tādējādi vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024.gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025.gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka Latvijas Banka mērķtiecīgi turpinās darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēs darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība - lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka.

Atbilstoši Latvijas Bankas likumam finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024.gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidenta SIA "Ernst & Young Baltic".

Jau ziņots, ka 2023.gadā Latvijas Banka strādāja ar zaudējumiem 53,76 miljonu eiro apmērā. Latvijas Banka 2022.gadā neguva peļņu un necieta arī zaudējumus, proti, tās darbības rezultāts bija 0, bet 2021.gadā Latvijas Bankas peļņa bija 20,908 miljoni eiro.