Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ja eirozonā inflācija ir lejupejoša, Baltijā šogad inflācija piedzīvo augšupeju.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt bijusi 3,4-3,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Ekonomiskais konteksts un ģimeņu finansiālās situācijas izmaiņas ļautu rīkoties drosmīgāk.

Gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 2,8% salīdzinājumā ar 3% janvārī, līdz ar to reģistrēts pirmais kritums pēdējos piecos mēnešos, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Šobrīd neatbildams jautājums ir arī par to, kā tirdzniecību karu izplešanās ietekmēs ekonomisko izaugsmi pasaulē un reģionā.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.