Pēc viņas paustā, līdz trešdienai viss liecināja, ka Latvijas Bankas prezidentu Saeima varētu apstiprināt amatā ar opozīcijas balsīm, bet pēc šāda pavērsiena turpināt uzturēt stāstu par valdošās koalīcijas vienotību būtu "īpaši liels izaicinājums".
Tā rezultātā, visticamāk, tika panākta kāda vienošanās starp JV un ZZS par kādu citu labumu, ko ZZS saņems, ja atteiksies no sava virzītā Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, skaidroja Metla-Rozentāle.
Uz jautājumu, vai tādējādi notikušais ir uzskatāms par politiķu iekšējo tirgu vai par normālu demokrātisku procesu, politoloģe atbildēja, ka iekšējs tirgus neizklausās labi, bet tas arī ir normāla demokrātiska procesa sastāvdaļa. "Šādā formā, līdz pēdējam brīdim novelkot, es domāju, ka tā ir tāda vairāksolīšana, kur ZZS saprata, cik patiesībā viņu lēmums ir vērtīgs," sacīja RSU docētāja.
Kā ziņots, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) trešdienas vakarā sociālajos tīklos paziņoja, ka JV un ZZS ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Altum" valdes priekšsēdētāja Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.
Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu, kuram faktiski nav reālu izredžu tikt ievēlētam.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri