Ekonomists: algu kāpums valstī jau sarucis (+VIDEO)

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša inflācija Latvijā bija 0,2%. Savukārt, salīdzinot ar novembri pērn, patēriņa cenu līmenis kāpis par 2,2%. Ar mājokli saistītu energoresursu inflācijas dinamika ir bijusi mājsaimniecībām draudzīga. Jau trešo mēnesi pēc kārtas tika reģistrēts neliels cenu līmeņa samazinājums. Novembrī saruka gan siltumenerģijas, gan elektrības cenas. Vienlaikus pakāpeniskais gāzes cenu pieaugums biržā arī atspoguļojās inflācijas datos.

"Pārtikas cenu nelielais samazinājums novembrī pārsteidz ne tikai sezonalitātes dēļ, bet arī tādēļ, ka virkne pieejamo datu norādīja uz augšupvērstu cenu spiedienu pārtikā, - pauž ekonomists Oskars Niks Mālnieks, -Pēdējā laikā strauji augušas piena iepirkuma cenas gan Eiropā, gan Latvijā. Eiropā strauji augušas olu cenas, bet sviesta cena Eiropā šoruden pat pārspējusi 2022.gada rekordus. Latvijā, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, aug arī pārtikas rūpniecības ražotāju cenas, un oktobrī pārtikas ražotāju cenu indekss pat pārspēja pīķa līmeni, kas tika novērots 2023.gada sākumā. Labā ziņa no ražošanas izmaksu puses - algu kāpums pārtikas rūpniecībā pēdējā laikā krietni sarucis".

Ja vēl 2023.gadā algas pārtikas rūpniecībā auga par 13% pret iepriekšējo gadu, tad šī gada 3. ceturksnī algu kāpums jau sarucis līdz 4%. Tātad algu spiediens uz ražotājiem nedaudz samazinās. Tikmēr algu pieaugums tirdzniecības nozarē, lai gan arī nedaudz sabremzējies, tomēr turpina būt straujš - kāpums pret pērno gadu par teju 10% - radot spiedienu mazumtirgotāju pusē.

Līdzīgi kā tirdzniecības nozarē, arī tautsaimniecībā vidēji algas joprojām aug strauji. Algu dati trešajam ceturksnim liecināja pat par nelielu paātrinājumu bruto algu pieauguma tempos (+9,9%). Tas arvien skaidro noturīgo pakalpojumu inflāciju, kura novembrī gan nedaudz samazinājās (+5,8%). Būtisku pienesumu cenu līmeņu pieaugumā šogad, t.sk. novembrī, devuši zobārstniecības un dažādi ar mājokļa uzturēšanu saistīti pakalpojumi.