• Sarmīte,
  • Tabita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: kredītlimits Latvijā ir ar nelielu tendenci samazināties (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:42, 03.10.2024


Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu.


Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu.

Kredītkartes Latvijā izmanto teju 200 tūkstoši iedzīvotāju. 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu vidējā kredītlimita izmantotais apjoms ir saglabājies stabils vai atsevišķās grupās pat nedaudz samazinājies, liecina "Kredītinformācijas Biroja" apkopotā informācija. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji patēriņa nodrošināšanai nav aizņēmušies vairāk nekā pērn. Savukārt no jauna piešķirto kredītkaršu apjomam novērojama dinamiska izaugsme, un tas tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem.

Šobrīd ir aktīvas 220 tūkstoši kredītkartes, un daļai iedzīvotāju ir vairāk nekā viena kredītkarte. Kopā piešķirtais kredītlimits ir 384,6 miljoni eiro jeb vidēji 1,75 tūkstoši eiro vienai kredītkartei. 70% kredītkaršu kredītlimits ir līdz 2000 eiro, 23% no 2000 līdz 5000 eiro un 7% tas pārsniedz 5000 eiro.

Nodrošinātākie tērē mazāk

Dati liecina - jo labāka ir personas kredītvēstures kredītreitings, jo mazāk tā izmanto piešķirto kredītlimitu. Ja 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji ar augstu (A) un labu (B) kredītreitingu vidēji izlietoja attiecīgi 17% un 54% no piešķirtā kredītlimita, tad šī gada attiecīgajā laika periodā 14% un 46%.

"Acīmredzot šai sabiedrības daļai ir samazinājusies nepieciešamība lietot kredītkarti un vairāk tiek veidoti uzkrājumi. Savukārt iedzīvotājiem ar sliktu kredītreitingu (E) kredītkartes izlietojuma vidējais rādītājs ir saglabājies nemainīgs - 84% no piešķirtā kredītlimita. Lai gan ekonomiskā izaugsme šobrīd ir zema, pēdējo gadu laikā ir bijis salīdzinoši liels atalgojuma pieaugums, kas iedzīvotājiem, kuri izmanto kredītkartes, ir ļāvis samazināt vai atstājis nemainīgu vidējā kredītlimita izmantoto apjomu," skaidro eksperts Intars Miķelsons.

Jauniešiem un senioriem mazāki limiti

Dati liecina, ka jauniešiem un senioriem piešķirtais kredītlimits vidēji ir par 30% mazāks, nekā citām vecuma grupām. Tajā pašā laikā visaktīvāk kredītlimitu lieto tieši gados jauni cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem (46%). Pieaugot vecumam, kredītlimita patēriņš krītas un pēc 61 gada vecuma ir vien 20%.

Savukārt aplūkojot kredītlimita lielumu pēc personas kreītreitinga, redzams, ka jo labāks kredītreitings, jo lielāks personai piešķirtas kredītlimits. Ar augstāko kredītreitingu (A) vidējā izsniegtā summa pārsniedz 1800 eiro, bet ar zemāko (E) - 1400 eiro.

Lielai daļai kredītkarte ir vienīgās kredītsaistības

Šobrīd 77 tūkstošiem privātpersonu jeb 39% no visiem kredītkaršu īpašniekiem, kuriem ir kredītkartes, šīs ir vienīgās aktīvās finanšu saistības. Savukārt 55 tūkstošiem privātpersonu jeb 29% no visiem kredītkaršu īpašniekiem ir arī viens aktīvs kredītlīgums.

Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu, savukārt aktīvi hipotekārie kredīti un līzings ir biežāk izsniegts personām ar labu kredītreitingu.

Arvien vairāk jaunu kredītkaršu

Piešķirto kredītkaršu apjomam novērojama dinamiska izaugsme un apjomi tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem, kad ceturksnī vidēji tika izsniegtas ap 7000 jaunām kredītkartēm.

"Vidējais piešķirtais kredītlimits ir ar nelielu tendenci samazināties, bet patiesībā tāpat kā izsniegtais kredītkaršu apjoms tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem. Tas ir tāpēc, ka pēdējos gados, kad tika izsniegts mazāk jaunu kredītkaršu, vidējais piešķirtais kredītlimts bija pieaudzis," saka I. Miķelsons.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas petnieku veiksmīgo inovāciju īpatsvars ir 2–3 %

Eiropieši ir daudz piesardzīgāki, riskē mazāk un cenšas nodrošināties, lai nezaudētu naudu.

Ekonomika 2025. gads valsts finanšu sektorā ienesīs daudzas izmaiņas (+VIDEO)

Latvijā sagaidāma direktīvas ieviešana, kas var paredzēt atbildību mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem.

Ekonomika Latvija iebilst pret atļauju Rietumu uzņēmumiem turpināt darbu Krievijā

Piektdien Briselē notikušajā sanāksmē Eiropas Savienības (ES) diplomāti nespēja vienoties par 15.sankciju paketi pret Krieviju, jo Latvija un Lietuva atteicās to atbalstīt, vēsta tīmekļa medijs "Politico", atsaucoties uz trim ES diplomātiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.

Ekonomika Baltijas valstu galvaspilsētās šonedēļ atšķirīgas degvielas cenu tendences

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija atšķirīgas degvielas cenu tendences, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Apspriedīs kreditēšanas attīstības tendences

Ceturtdien, 5. septembrī, notiks Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde.

Ekonomika Kas ir kredītvēsture un kā ar to sokas latviešiem: skaidro eksperti (+VIDEO)

Latvijas Bankas kredītu reģistrā, gan kredītinformācijas birojos saglabājas informācija par bijušajiem parādiem.

Ekonomika Ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina spēju aizņemties. Kāda?

Ēnu ekonomika ilgstoši veicina Latvijas atpalicību, tostarp apgrūtinot uzņēmēju un cilvēku spēju aizņemties. Tai ir izteikts "sniega bumbas" vai drīzāk "pneimatiskā āmura" efekts - jo mazāk finansējuma tiek izsniegts, jo šaurāka kļūst visa ekonomika, un sarūk cilvēku labklājība, nemazinās vai pat pieaug nevienlīdzība. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par vienu no ekonomikas politikas un arī katra no mūsu ikdienas aktivitāšu prioritātēm.

Ekonomika Eksperts: aizkavēts maksājums par pakalpojumiem sabojās kredītvēsturi (+VIDEO)

Labākā pieeja ir ik dienu piekopot pārdomātus finanšu ieradumus.