• Helma,
  • Lotārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ašeradens: pavasarī draud daudz nopietnāki izdevumu samazinājumi

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 21:37, 30.09.2024


Ja neizdotos nākamā gada budžetu izveidot un pieņemt šoruden, tad pavasarī jaunai valdībai tas būtu jāveido ar daudz nopietnākiem izdevumu samazinājumiiem, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).


Foto: LETA

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar pretinflācijas pasākumiem ir noslāpējusi ne tikai pieprasījumu un inflāciju, bet arī ekonomiku, un optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsme Eiropā varētu atsākties ne ātrāk par 2026.gadu.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Igaunija jau tagad radikāli ar nodokļu palīdzību veic izdevumu samazināšanu par vienu miljardu eiro četros gados jeb 250 miljoniem eiro ik gadu. Tādējādi Igaunijas ekonomika nonākusi stagflācijā, kad ekonomika neaug, bet inflācija pieaug. Ašeradens uzsvēra, ka tā ir visgrūtāk pārvaramā ekonomiskā situācija.

Ministrs norādīja, ka Latvija ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanas un recesijā neieslīd. Budžeta deficīta noturēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi un nodokļu izmaiņas nākamgad došot papildu stimulu patēriņam un veicinās IKP izaugsmi, pauda Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs vērsa NTSP uzmanību uz budžetu ietekmējošajiem faktoriem - augstu procentlikmju saglabāšanos ilgāk nekā prognozēts, nepieciešamību ik gadu palielināt aizsardzības izdevumus, kavēšanos ar ES fondu investīcijām, lēnāku izaugsmi Latvijas partnervalstīs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rail Baltica: Rīgas staciju konstrukciju pasargāšana ziemā izmaksās 420 000 eiro

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas termināla konstrukciju pasargāšana šoziem izmaksās 420 000 eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika No nākamā gada iedzīvotājiem augs maksājumi par sadales pakalpojumiem

No 2025.gada, samazinoties valsts atbalsta apmēram, iedzīvotājiem elektroenerģijas rēķinos pieaugs maksājumi par sadales pakalpojumiem, taču sadales tarifu vērtības nākamajā gadā nemainīsies, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Ekonomika Ekonomisti stāsta, kā Trampa ievēlēšana ietekmēs Latvijas ekonomiku

Pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā sagaidāmie "tarifu kari" ar Eiropu, Ķīnu un citiem reģioniem var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, stāsta banku ekonomisti.

Ekonomika Nosaukta uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) balvu par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad novadu kategorijā saņēmis Dienvidkurzemes novads, bet pilsētu kategorijā - Rīga.

Lasiet arī

Sabiedrība Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sabiedrība EK parādījusi «dzelteno kartīti» Latvijai attiecībā uz budžeta deficītu

Eiropas Komisija (EK) parādījusi "dzelteno kartīti" Latvijai attiecībā uz budžeta deficītu, bet tas nenozīmē, ka iestājas kaut kādas sankciju procedūras vai Latvijai ir kaut kas jāpārstrādā, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot EK pausto, ka Latvijas budžeta izdevumu pieaugums ir lielāks par EK rekomendēto.

Sabiedrība Lūgs samazināt laiku debatēšanai Saeimā par nākamā gada valsts budžetu

Vairāki koalīcijas deputāti parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam, lūdzot samazināt laiku debašu runām šodien gaidāmajā parlamenta sēdē, kurā galīgajā lasījumā tiks lemts par nākamā gada valsts budžetu.

Sabiedrība Siliņa: Budžetu pa nakti neskatīsim

Šajā gadā Saeima budžetu neskatīs pa nakti, pirmdien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes solīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).