Ašeradens: pavasarī draud daudz nopietnāki izdevumu samazinājumi

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar pretinflācijas pasākumiem ir noslāpējusi ne tikai pieprasījumu un inflāciju, bet arī ekonomiku, un optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsme Eiropā varētu atsākties ne ātrāk par 2026.gadu.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Igaunija jau tagad radikāli ar nodokļu palīdzību veic izdevumu samazināšanu par vienu miljardu eiro četros gados jeb 250 miljoniem eiro ik gadu. Tādējādi Igaunijas ekonomika nonākusi stagflācijā, kad ekonomika neaug, bet inflācija pieaug. Ašeradens uzsvēra, ka tā ir visgrūtāk pārvaramā ekonomiskā situācija.

Ministrs norādīja, ka Latvija ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanas un recesijā neieslīd. Budžeta deficīta noturēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi un nodokļu izmaiņas nākamgad došot papildu stimulu patēriņam un veicinās IKP izaugsmi, pauda Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs vērsa NTSP uzmanību uz budžetu ietekmējošajiem faktoriem - augstu procentlikmju saglabāšanos ilgāk nekā prognozēts, nepieciešamību ik gadu palielināt aizsardzības izdevumus, kavēšanos ar ES fondu investīcijām, lēnāku izaugsmi Latvijas partnervalstīs.