• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ašeradens: pavasarī draud daudz nopietnāki izdevumu samazinājumi

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 21:37, 30.09.2024


Ja neizdotos nākamā gada budžetu izveidot un pieņemt šoruden, tad pavasarī jaunai valdībai tas būtu jāveido ar daudz nopietnākiem izdevumu samazinājumiiem, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).


Foto: LETA

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar pretinflācijas pasākumiem ir noslāpējusi ne tikai pieprasījumu un inflāciju, bet arī ekonomiku, un optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsme Eiropā varētu atsākties ne ātrāk par 2026.gadu.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Igaunija jau tagad radikāli ar nodokļu palīdzību veic izdevumu samazināšanu par vienu miljardu eiro četros gados jeb 250 miljoniem eiro ik gadu. Tādējādi Igaunijas ekonomika nonākusi stagflācijā, kad ekonomika neaug, bet inflācija pieaug. Ašeradens uzsvēra, ka tā ir visgrūtāk pārvaramā ekonomiskā situācija.

Ministrs norādīja, ka Latvija ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanas un recesijā neieslīd. Budžeta deficīta noturēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi un nodokļu izmaiņas nākamgad došot papildu stimulu patēriņam un veicinās IKP izaugsmi, pauda Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs vērsa NTSP uzmanību uz budžetu ietekmējošajiem faktoriem - augstu procentlikmju saglabāšanos ilgāk nekā prognozēts, nepieciešamību ik gadu palielināt aizsardzības izdevumus, kavēšanos ar ES fondu investīcijām, lēnāku izaugsmi Latvijas partnervalstīs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī

Sabiedrība Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Ekonomika FM: airBaltic pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada budžetu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada vispārējās valdības budžetu, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ekonomika FM: 2024.gadā budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9%

Šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028.gadam, ko otrdien skata valdībā.

Sabiedrība Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).