Ašeradens: pavasarī draud daudz nopietnāki izdevumu samazinājumi

Ekonomika
LETA 21:37, 30.09.2024 0

Ja neizdotos nākamā gada budžetu izveidot un pieņemt šoruden, tad pavasarī jaunai valdībai tas būtu jāveido ar daudz nopietnākiem izdevumu samazinājumiiem, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

 
Foto: LETA

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas.

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums - 2,6% no IKP.

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā - par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā.

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar pretinflācijas pasākumiem ir noslāpējusi ne tikai pieprasījumu un inflāciju, bet arī ekonomiku, un optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsme Eiropā varētu atsākties ne ātrāk par 2026.gadu.

Finanšu ministrs skaidroja, ka Igaunija jau tagad radikāli ar nodokļu palīdzību veic izdevumu samazināšanu par vienu miljardu eiro četros gados jeb 250 miljoniem eiro ik gadu. Tādējādi Igaunijas ekonomika nonākusi stagflācijā, kad ekonomika neaug, bet inflācija pieaug. Ašeradens uzsvēra, ka tā ir visgrūtāk pārvaramā ekonomiskā situācija.

Ministrs norādīja, ka Latvija ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanas un recesijā neieslīd. Budžeta deficīta noturēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi un nodokļu izmaiņas nākamgad došot papildu stimulu patēriņam un veicinās IKP izaugsmi, pauda Ašeradens.

Tāpat finanšu ministrs vērsa NTSP uzmanību uz budžetu ietekmējošajiem faktoriem - augstu procentlikmju saglabāšanos ilgāk nekā prognozēts, nepieciešamību ik gadu palielināt aizsardzības izdevumus, kavēšanos ar ES fondu investīcijām, lēnāku izaugsmi Latvijas partnervalstīs.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Ekonomika KNAB jāatlīdzina ABLV Bank izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lasiet arī

Sabiedrība Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Ekonomika FM: airBaltic pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada budžetu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada vispārējās valdības budžetu, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ekonomika FM: 2024.gadā budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9%

Šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028.gadam, ko otrdien skata valdībā.

Sabiedrība Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).