Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

atvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju, ir svarīgi pārbaudīt uzņēmuma reputāciju un izlasīt atsauksmes no citiem klientiem.

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.

Katastrofu pārvaldības centru būvniecībai deviņās Latvijas pilsētās 2025.-2027.gadā nepieciešami 102 386 573 eiro.