Neatkarīgie aldari: Latvija no alus ražotājvalsts ir kļuvusi par importētāju

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ka Baltijas valstu tirgus ir neliels, un ražotāji savas lielās jaudas izvieto tur, kur ir izdevīgāk, attiecīgi pārējais Baltijas tirgus kļūst par patērētājiem. "Diemžēl Latvijas gadījumā divi lieli globālie spēlētāji - "Carlsberg" ("Aldaris") un "Royal Unibrew" ("Bauskas alus", "Lielvārde", "Lāčplēsis", "Līvu", "Madonas") - ir izdomājuši, ka viņiem izdevīgāk ir ražot kaimiņvalstīs un Latvijā tikai tirgot. Nesen tika publicēti dati par valstīm, kas visvairāk importē alu, un Latvija ir trešajā vietā pasaulē. Katrs iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, katru gadu 55 eiro samaksā par alu, kas nav ražots Latvijā," atzina Pļaviņš.

Viņš stāstīja, ka tieši tādēļ gada sākumā Latvijas neatkarīgie alus darītāji apvienojās biedrībā, lai kaut nedaudz iedotu pretspēku globālajiem spēlētājiem. "Biedrības dibināšanas brīdī bijām 14 alus darītavas, tagad ir klāt nākušas vēl divas. Kopumā mums ir potenciāls biedru skaitu palielināt vēl par 10-15. Pie šī jautājuma mēs noteikti pieķersimies, jo tagad laika trūkuma dēļ citi mazie alus darītāji vēl nav personīgi uzrunāti," teica biedrības priekšsēdētājs.

Viņš arī uzsvēra, ka galvenais biedrības mērķis ir saglabāt un veicināt Latvijas alus nozares attīstību. "Pēdējos 10-15 gadus alus nozare ir gājusi mazumā gan alus patēriņš, gan vietējā alus īpatsvars kopējā patēriņā. Alus ražošanas nozare ir vecākā nozare, pieminēta jau Indriķa hronikā, alus ir apdziedāts tūkstošos tautasdziesmu, kļuvis par daļu no latviskās identitātes, tāpēc ir ļoti skumīgi, ka tā ir norietā," teica Pļaviņš.