Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Ekonomika
LETA 12:44, 20.06.2024 0

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

 
Foto: LETA

Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu samazinājusies par 0,6 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori - vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

2023.gadā lielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 33,5%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - 30,6%, tirdzniecībā - 27,8% un mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 27,6% par labu vīriešiem.

Vairāk par 20% jeb robežās no 20,1% līdz 25% darba samaksas atšķirība bija tādās nozarēs kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība.

Turpretī būvniecībā, elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā sievietes stundā saņēma vairāk nekā vīrieši.

Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 0,6 procentpunktiem lielāka (17,6%) nekā sabiedriskajā (17%). Sievietes, kuras strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 19,5% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija divas reiz mazāka (9,3%).

2023.gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,5%) un starp senioriem vecumā no 65 gadiem (10,7%), bet lielākā - vecuma grupā 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,2% mazāks nekā vīriešiem.

2022.gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 12,7%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (21,3%).

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas uzņēmumi par pamatkapitālu maksās ar kriptovalūtu (+VIDEO)

Ir paredzēts noteikt prasību, ka kriptoaktīvi jāiegulda nevis t.s. "privātajos makos", bet sadalītās virsgrāmatas adresē.

Ekonomika Sākts «VEF Radiotehnika RRR» likvidācijas process

Sākts akustisko sistēmu ražotāja "VEF Radiotehnika RRR" likvidācijas process, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Pētījums: 30% Rīgas iedzīvotāju plāno iegādāties mājokli 3 gadu laikā (+VIDEO)

Tas izskaidrojams ne tikai ar dažādiem ekonomiskajiem faktoriem, bet arī mājokļu pieejamību.

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Lasiet arī

Ekonomika Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.

Sabiedrība Perevoščikovs pērn nopelnījis 43 387 eiro

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.