• Kintija,
  • Kora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Banku analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida darba samaksa kāpumu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:02, 27.12.2024


Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt par 6-8%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.


Foto: LETA

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA sacīja, ka bruto vidējā alga 2025.gadā Latvijā varētu pieaugt par 6%, kas ir lēnāk nekā 2024.gadā.

Viņa norādīja, ka 2024.gada laikā redzējām bremzēšanos privātā sektora algu pieaugumā.

"Ņemot vērā, ka algas atspoguļo ekonomikas tendences ar zināmu novēlošanos, prognozējam, ka 2025.gadā vidēji privātajā sektorā algu kāpums vēl būs piezemētāks nekā iepriekšējos gados. Bruto algas augs lēnāk arī tāpēc, ka publiskā sektorā algu fonda kāpums tiks ierobežots līdz 2,6%," skaidroja Zorgenfreija.

Vienlaikus viņa norādīja, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas noteiks, ka neto algas nākamgad varētu augt pat par diviem procentpunktiem straujāk nekā bruto algas. Tas, komplektā ar mēreno prognozēto inflāciju, nozīmēs, ka strādājošo pirktspēja 2025.gadā turpinās augt.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka nākamgad darba samaksas pieaugums būtiski bremzēsies, uzrādot kāpumu par apmēram 7%.

Vienlaikus viņš norādīja, ka attiecībā uz darba samaksas izmaiņu prognozēm ir vislielākā nenoteiktības sajūta - algu pieaugums Latvijā ir konsekventi prognozēts par zemu, kā arī tas ir bijis drusku lielāks, nekā būtu saprātīgi šādā ekonomiskajā situācijā.

"Taču kaut kad algu un iekšzemes kopprodukta (IKP) koeficienta kāpumam ir jāapstājas," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka minētais koeficients šogad varētu sasniegt apmēram 56,6%, kamēr pērn tas bija vidēji 52,9%, bet 2022.gadā - 49,5%. Iepriekš augstākais līmenis bija 2020.gadā - 51,4%.

"Krītošās preču eksporta tirgus daļas jau signalizē par konkurētspējas problēmām. Tāpēc sagaidu ievērojamu algu pieauguma bremzēšanos, līdz apmēram 7% gadā," sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka jau ilgāku laiku algas nozarēs ar zemāku atalgojumu aug straujāk. Šī tendence varētu turpināties, jo situācijā, kad darba tirgus "atspere ir spriegi uzvilkta", kad uzņēmumiem grūtāk atrast darbiniekus, tas mēdz samazināt algu nevienlīdzību, radot labākas pozīcijas cilvēkiem, kuru iespējas citos apstākļos ir ļoti ierobežotas.

Strautiņš piebilda, ka 2024.gada trešajā ceturksnī algu kāpums vidējo pārsniedza visās četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu - viesnīcu un restorānu sektorā, nozarē "citi pakalpojumi", mākslas un izklaides jomā un operācijās ar nekustamo īpašumu.

Arī bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA prognozēja, ka 2025.gadā atalgojums vidēji pieaugs par 7%.

"Lai arī visās trijās Baltijas valstīs redzams vidējā atalgojuma pieauguma tempa samazinājums, vēl joprojām darba samaksas pieaugums ir visai straujš. Saglabājoties spiedienam darba tirgū, paredzams, ka vidējās algas Latvijā turpinās ievērojami pieaugt, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu un uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju," teica Purgailis.

Viņš arī norādīja, ka, visticamāk, redzēsim tendences maiņu, kuru novērojām pēdējo gandrīz divu gadu laikā, proti, vidējās algas pieaugums publiskajā sektorā tiek prognozēts lēnāks nekā privātajā sektorā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja, lai arī ekonomikas izaugsme pakāpeniski nostiprināsies, atalgojuma kāpuma tempi palēnināsies, visticamāk, balansējot pie 7-8% līmeņa.

Viņš atgādināja, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro.

"Viens no galvenajiem nosacījumiem ir inflācijas vides stabilizēšanās," sacīja Gašpuitis.

Viņš minēja, ka noteiktos segmentos, īpaši pakalpojumos, atalgojuma kāpums saglabāsies paaugstināts ilgstošāk, uzturot arī atbilstošu spiedienu uz cenām. Visdrīzāk algu pieaugums starp nozarēm varētu vairāk izlīdzināties. Lēnākais kāpums gaidāms tur, kur jau algu līmenis ir salīdzinoši augsts, piemēram, finanšu jomā.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka nākamgad atalgojuma pieauguma tendences palēnināšanos pastiprinās sabiedriskā sektora algu fonda pieauguma ierobežošana. Izaugsmes atgūšanās un darba tirgus ierobežojumi uzturēs spiedienu turpināt celt darbinieku darba samaksu.

"Sagaidām, ka kāpums būs vērojams visās nozarēs. Taču ierasti, ka pat katras nozares un tālāk uzņēmuma ietvaros algu pieauguma tempi atšķirsies un nebūs vispārējs, tādēļ nedrīkst piemirst par pasākumiem darbinieku motivācijas uzturēšanai," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Pēc viņa teiktā, atalgojuma pieauguma normalizēšanās ir vēlama, jo zemie kapitāla tēriņi un niecīgais produktivitātes pieaugums rada konkurētspējas zaudēšanas riskus. Tādēļ ir būtiski, ka līdz ar ekonomikas perspektīvu uzlabošanos uzņēmēji aktīvāk pievēršas investīcijām produktivitātē, kas ir galvenā ilgtspējīgas labklājības pieauguma iespēja.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Dombrovskis: ES Kohēzijas un struktūrfondu apguve Latvijā ir sākta ļoti lēni

Latvija īpaši neatpaliek no kopējiem Eiropas Savienības (ES) rādītājiem Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanā, bet ES klasisko fondu - Kohēzijas un struktūrfondu - apguve ir sākta ļoti lēni, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Ekonomika Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 11,2% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 3,11 miljonus tonnu kravu, kas ir par 11,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs janvārī samazinājies par 27,3%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad janvārī Latvijā samazinājies par 27,3% salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri un bija 815 000 tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika Graudaugu kopraža pērn Latvijā pieaugusi par 16,1%

Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 16,1% jeb 436 400 tonnu salīdzinājumā ar 2023.gadu, un bija 3,152 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lasiet arī

Ekonomika Darba devējiem būs jāinformē VID par skaidrā naudā izmaksātu algu

Darba devējam no nākamā gada būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID), ja darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, paredz valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

Ekonomika Pamata atalgojums gada laikā Latvijā pieaudzis par 8,2%

Latvijā vidējais pamata atalgojums mēnesī, tam pašam darbiniekam strādājot tajā pašā amatā, gada laikā pieaudzis par 8,2%, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums.

Sabiedrība Politiķiem «Latvijas Sabiedriskā medija» valdes atalgojums nešķiet samērīgs

Koalīcijas Saeimas frakciju vadība uzskata, ka topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu atalgojums ir nesamērīgs.

Kriminālziņas Ozola pērn domē nopelnīja 64 205 eiro

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") pērn domē nopelnīja 64 205 eiro, liecina viņas amatpersonas deklarācija.