• Olita,
  • Rita,
  • Vita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā turpina augt vidējā alga

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:41, 28.11.2024


Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.



Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1684 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,3%, sasniedzot 1758 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad trešajā ceturksni bija 1703 eiro, kas ir pieaugums par 12,3% salīdzinājumā ar 2023.gada trešo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada otro ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 1,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 2,4%, sabiedriskajā sektorā - par 0,9%, bet vispārējās valdības sektorā - par 1,1%.

Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad trešajā ceturksnī bija 11,59 eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ir pieaugums par 10,9%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni - par 1,5%.

Vidējā neto darba samaksa 2024.gada trešajā ceturksnī bija 1231 eiro jeb 72,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 9,4%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024.gada trešajā ceturksnī bija 1385 eiro. Salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni tā pieaugusi par 135 eiro jeb 10,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad trešajā ceturksnī bija 1016 eiro, kas gada laikā ir kāpums par 9%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni valstī kopumā pieauga par 289,1 miljonu eiro jeb 8,3%, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 11 400 jeb 1,5%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Stellantis» Lielbritānijā slēgs rūpnīcu

Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" otrdien paziņoja, ka slēgs mikroautobusu ražotni Lielbritānijā, apdraudot simtiem darbavietu.

Ekonomika Akciju cenas pieaug ASV, bet krītas Eiropas biržās

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem nepievēršot uzmanību Donalda Trampa solītajiem muitas tarifiem, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Ekonomika Latvija virzās uz viedo lauksaimniecību (+VIDEO)

Pēc satelītuzņēmumiem un biomasas indeksiem programmatūra sagatavo mēslošanas un smidzināšanas kartes.

Ekonomika Huawei prezentē viedtelefonu ar pašu izstrādātu operētājsistēmu

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Huawei" otrdien prezentēja savu pirmo viedtālruni, kas aprīkots ar uzņēmuma paša pilnībā izstrādātu operētājsistēmu.

Lasiet arī

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.