• Arvīds,
  • Arvis,
  • Druvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aptaujā noskaidrots, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:40, 23.05.2024


Vienmēr ir jāatstāj drošības spilvens, ar kuru nosegt procentu likmes svārstības vai citus neplānotus izdevumus.


Pārliecinošs vairākums iedzīvotāju ir iemācījušies veikt attālinātos maksājumus.

Nedaudz vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju, kuri ik mēnesi veic kādu regulāro maksājumu, rēķinu apmaksai tērē līdz 400 eiro, bet 48% - vairāk. Lielākā daļa nepievērš uzmanību, kuru rēķinu apmaksā pirmo vai arī visus maksājumus veic vienlaikus, liecina Latvijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Teju visi aptaujātie (98%) ikmēneša maksājumus apmaksā internetbankā.

Katrs piektais aptaujātais (20%) regulāro maksājumu veikšanai tērē līdz 200 eiro, bet katrs trešais (32%) no 201 līdz 400 eiro. Pārējie maksājumu veikšanai atvēl vairāk - 18% no 401 līdz 600 eiro, 12% no 601 līdz 800 eiro, 16% virs 800 eiro, bet 2% ir grūti atbildēt.

Vairāk maksā iedzīvotāji ar kredītsaistībām

Tie, kuri veic regulāru rēķinu apmaksu, mēnesī kopumā vidēji maksājumiem tērē 486 eiro. Būtiski augstākas summas mēnesī maksā 30 līdz 39 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, vīrieši, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji ar bērniem un salīdzinoši augstākiem mēneša ienākumiem - virs 1200 eiro uz rokas. Tāpat lielāki ikmēneša izdevumi ir tiem, kas izmanto dažādus finanšu pakalpojumus, piemēram, hipotekāro kredītu, auto līzingu, banku un nebanku patēriņa kredītus. Salīdzinoši augstas summas - virs 600 eiro - maksā arī tie, kas savu ģimenes finansiālo stāvokli novērtē kā sliktu.

"Šie dati vēlreiz apliecina, ka kredītsaistību uzņemšanās ir rūpīgi jāizsver, jo tās būtiski palielina regulāro maksājumu ikmēneša summu. Tā kā salīdzinoši lielas summas maksā arī tie, kuri savu finansiālo stāvokli novērtē kā sliktu, tas nozīmē, ka viņiem uzņemto kredītsaistību apjoms ir pārāk liels, kas apgrūtina ikdienu, vai arī iedzīvotājiem trūkst atbilstošu zināšanu un prasmju kā pārvaldīt savas finanses. Vienmēr ir jārēķinās, ka ikmēneša kredītmaksājumā ir iekļauta arī Euribor likme, kas saskaņā ar līgumu visbiežāk ir mainīga. Kā rāda pērnā gada pieredze, tad šī likme gada ietvaros var strauji kāpt un būtiski palielināt ikmēneša maksājumu - pat par vairākiem simtiem eiro. Līdz ar to vienmēr ir jāatstāj drošības spilvens, ar kuru nosegt procentu likmes svārstības vai citus neplānotus izdevumus, piemērām, par jumta remontu vai neparedzētiem medicīniskiem izdevumiem," atgādina eksperts Intars Miķelsons.

Aplūkojot dažādus rēķinu veidus, lielākais vidējais maksājums iedzīvotājiem ir par hipotekāro kredītu - 384 eiro, kam seko īres maksājums saimniekam - 248 eiro un automašīnas līzinga ikmēneša maksājums 237 eiro. Nākamie lielākie maksājumi ir iedzīvotājiem ar nebanku nozares izsniegtu patēriņa kredītu - 165 eiro un bankas izsniegtu patēriņa kredītu - 139 eiro.

Katrs piektais pievērš uzmanību rēķinu apmaksas secībai

Tikai nedaudz mazāk kā piektdaļa (18%) atzīst, ka pievērš uzmanību tam, kuru rēķinu apmaksā pirmo. Biežāk to dara iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro) un mazākiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli (līdz 400 eiro). Tāpat rēķinu apmaksas secība ir svarīga tiem, kuri kopumā atzīst, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis ir slikts, kā arī iedzīvotājiem ar nebanku aizdevēju izsniegts patēriņa kredītu un/ vai nomaksu.

41% aptaujāto ir norādījuši, ka nepievērš uzmanību, kuru rēķinu apmaksā pirmo, bet 36% apmaksā visus rēķinus vienlaicīgi. Teju visi (98%) iedzīvotāji savu rēķinu apmaksu veic internetbankā, bet vien retais pie pakalpojuma sniedzēja (4%), veikalos (1%), "Latvijas Pasta" filiālēs (1%) vai citur (1%).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Atbalsta obligātu e-rēķinu ieviešanu savstarpējos darījumos uzņēmumos

Saeimas Budžetu komisija lūgs likumprojektu iekļaut Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtībā, noteikt tam steidzamību un izskatīt pirmajā lasījumā.

Ekonomika Bezdarbs Latvijā septembra beigās samazinājies līdz 5,1%

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā augusta beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,8% līdz 0,6%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Ekonomika Gada inflācija septembrī Latvijā sasniegusi 1,4%

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lasiet arī

Ekonomika Pērn Latvijā pieaudzis bezskaidrās naudas maksājumu skaits

Bezskaidrās naudas maksājumu skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus maksājumu kopapjomam palielinoties par 58%, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Ekonomika Bezskaidras naudas norēķinu apmērs ar maksājumu kartēm pērn audzis par 11%

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Ekonomika Latvijā 17% iedzīvotāju ikdienas norēķinos izmanto skaidru naudu

Latvijā 17% iedzīvotāju ikdienā norēķinus veic skaidrā naudā, kamēr 82% pirkumiem galvenokārt izmanto maksājumu karti, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju.