• Ginta,
  • Gunda,
  • Gunta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Piensaimnieks: «Līdz gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:12, 16.05.2024


Ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku.


Daudzas saimniecības pārdod govis – šī teles maksā 600 eiro.

Latvijā ap 15% svaigpiena patērējam uz vietas, 85% eksportējam, pauž piensaimnieku kooperatīva padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

"Dati arī liecina, ka piena ražošanas saimniecību skaits katru mēnesi, salīdzinot pret iepriekšējo gadu, samazinās par aptuveni 6% mēnesī, kā arī par 6% samazinās to dzīvnieku skaits, kuri tiek turēti piena ražošanai. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz šī gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju. Pēdējo septiņu gadu laikā govju skaits ir samazinājies par 50 000. Saimniecību un govju skaits samazinās, savukārt nemainīgs, pat ar tendenci katru gadu nedaudz pieaugt, paliek saražotais piena apjoms", - ziņoja piensaimnieks.

"No tā mēs varam secināt, ka piena ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku, saražojot to pašu vai vairāk piena apjomu. Šādas pašas tendences es gribētu redzēt arī piena pārstrādes nozarē. Mums ir nepieciešama spēcīga pārstrāde ar eksportspējīgu produktu, kas var investēt un strādāt, lai izmantotu Latvijā saražoto resursu - pienu".

Šobrīd piena cena ir 400 eiro tonnā ar nedaudz pieaugošu tendenci. Lauksaimniecības datu centra informācija liecina, ka vidējā piena iepirkumu cena ir zem 400 eiro, apmēram 380-390 eiro.

"Protams, cena visu laiku svārstās. Vidējā cena gan ir jāskatās ilgākā termiņā, piemēram, trīs gadu laika periodā, tad to var novērtēt objektīvāk, jo, piemēram, Covid-19 laikā piena cenas svārstības bija ļoti lielas, arī pēc tam", - tā J.Ločmelis.

M.Ločmelis pauda skepsi par ES lauku politiku.

"Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves. Absurdi, ka esam gatavi ES tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgā izsniegtas 138 atļaujas āra kafejnīcu darbībai jaunajā sezonā

Ceturtdien Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona - šogad to darbībai pašvaldībā saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas.

Ekonomika Vasaras sezonā no Rīgas lidostas būs pieejami gandrīz 100 tiešie galamērķi

Vasaras sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē, no Rīgas lidostas būs pieejami gandrīz 100 tiešie galamērķi, informē Rīgas lidostas pārstāvji.

Ekonomika Norvēģu uzņēmums vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

Ekonomika Aptauja: Latvijas iedzīvotājus priecē papildu ienākumi 10 eiro stundā (+VIDEO)

Par samaksu 6,00-6,99 eiro/stundā darbu ir gatavi veikt jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

Lasiet arī

Ekonomika LOSP: Jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts

Latvijā jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts, jo lauksaimniekiem ir būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Ekonomika Latvijas kooperatīvi veiksmīgi iesēja rapsi (+VIDEO)

Pārziemošana ir viens no izteiktākajiem riskiem, ar ko saskaras lauksaimnieki.

Ekonomika 95% Rucavā audzēto dzērveņu tiek pārdotas Polijā (+VIDEO)

Audzēšana prasa ļoti daudz roku darba – no stādīšanas, kopšanas vasarā līdz ražas novākšanai, apstrādei rudenī.

Ekonomika LAD: zemes saimnieki var pieteikties 2025. gada ekoshēmu atbalstam (+VIDEO)

Resors ir ieinteresēts samazināt amonjaka ieviešanu.