• Laimdots,
  • Laimiņš,
  • Ludmila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Enerģijas cenas un ģeopolitiskā nestabilitāte ir galvenie riski ekonomikai

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:05, 29.02.2024

Andris Ērglis


Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 2%. 2024.gada veidos labākas izaugsmes nosacījumus 2025.gada, kad izaugsme paātrināsies līdz 2,7%.



Latvijas IKP 4. ceturksnī pieauga par 0,1%, savukārt 2023.gadā saruka par 0,3%. Ekonomikas sarukumu pērn noteica kritums lauksaimniecībā (-8,1%), apstrādes rūpniecībā (-5,2%), transportā un uzglabāšanā (-7,8%) un tirdzniecībā (-5,1%). Pārliecinošs kāpums tika reģistrēts būvniecībā (+18,6%). Pieaugums saglabājās arī pakalpojumu nozarēs. Pērn mājsaimniecību patēriņa apjomi saruka par 1,2%. Kritumu piedzīvoja arī eksports (-5,9%). Savukārt apjomu pieaugumu piedzīvoja valsts pārvaldes (+7%) un investīciju tēriņu (+8,2%) pieaugums.

"Par spīti augstajai nenoteiktībai, Latvijas ekonomikas perspektīvas uzlabojas? - vērtē AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. - Precizētie dati 2023.gadā iezīmē mazāku kritumu un gada nogalē sākotnējas atgūšanās pazīmes, kas gada otrajā pusē nostiprināsies. To veicinās mājsaimniecību patēriņš un valdības investīcijas. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi palēnināsies, inflācijas krituma dēļ saglabāsies spēcīgs reālo algu pieaugums. Mazumtirdzniecība pēc decembra pieauguma (+1,1%) janvārī saruka par 2%. Kritums bija gaidāms, jo būtiska ietekme izpaudās no ievērojama enerģijas rēķinu pieauguma. Visticamāk, ka arī februārī un martā patēriņš būs neizteiksmīgs. Taču otrajā ceturksnī patēriņa pieaugums paplašināsies un nostiprināsies. Šogad, visticamāk, būs labvēlīgāki laikapstākļi lauksaimniecības nozares izaugsmei.

Kritisks faktors Latvijas izaugsmei būs spējai iepludināt ekonomikā apjomīgās ES fondu investīcijas, kam jāstiprina privātā sektora kapitāla izdevumi un patēriņš. Šī ir viena no būtiskākajām izaugsmes iespējām tuvāko gadu laikā. Tuvākos ceturkšņus vājš globālais pieprasījums bremzēs eksporta atgūšanos. Labākas izaugsmes izredzes vērtējamas pakalpojumu eksportam. Preču eksportā izaugsme atgūsies pakāpeniskāk un dati apliecina virzību uz pozitīvo pusi apstrādes rūpniecībā, gan eksportā. Pozitīvs impulss ekonomikai, jo īpaši eksportam, sagaidāms līdz ar ECB soļiem uzsākt procentu likmju samazināšanu, kas varētu notikt jūnijā. Darba tirgus nosacījumi īstermiņā nedaudz pasliktināsies".

Enerģijas cenas un ģeopolitiskā nestabilitāte ir galvenie riski Latvijas ekonomikai. Tiešu un netiešu negatīvu ietekmi uz Baltijas ekonomikām turpinās veidot Krievijas karš Ukrainā. Ģeopolitiskā nenoteiktība un saspīlētība būs dominējošs ietvars Latvijas ekonomikas attīstībai, kas nozīmē mainīgus un izaicinošus izaugsmes apstākļus. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 2%. 2024.gada veidos labākas izaugsmes nosacījumus 2025.gada, kad izaugsme paātrināsies līdz 2,7%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Neatkarīgie aldari: Latvija no alus ražotājvalsts ir kļuvusi par importētāju

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Ekonomika Pētījums: Latvijas bankām ir samazināta motivācija riskēt un pelnīt

Latvijā samazinoties konkurencei banku sektorā, ir sarukusi banku riska apetīte, ceturtdien Ekonomistu apvienības rīkotajā konferencē par banku sektora konkurētspēju sacīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns Jānis Priede, iepazīstinot ar Ekonomistu apvienības un LU pētījumu par banku sektora transformācijas Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļeiropā ietekmi uz konkurenci Baltijas valstīs un Latvijas banku sektora situāciju.

Ekonomika Latvijā bezdarba līmenis maija beigās sarucis līdz 6,6%

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad maija beigās bija 6,6%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Lasiet arī