• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Komerciālajā tirgū nonāks daudzi Latvijā tapuši izgudrojumi (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:04, 31.01.2024


Šobrīd par pabeigtiem varam uzskatīt jau 8 prototipu projektus.


Produkts ļauj telpiski sajust skaņu caur ķermeni, tādā veidā pilnvērtīgi nododot skaņas pieredzi un papildinot virtuālās realitātes piedzīvojumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām. Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

“Veiksmīga sadarbība programmas īstenošanā izveidojusies ar Latvijas universitātēm. Tas sniedz iespēju programmas dalībniekiem izstrādāt sava produkta vai pakalpojuma prototipu labi aprīkotās laboratorijās zinošu pētnieku un pieredzējušu mentoru vadībā,” uzsver A. Berdņikovs, akcentējot, ka izstrādātie produkti ir pielietojami tādās nozarēs kā viedās pilsētas, civilā inženierija, enerģētika, medicīna, sports, kosmētikas industrija u.c.

Šobrīd par pabeigtiem varam uzskatīt jau 8 prototipu projektus, bet darbs pie pārējiem vēl turpinās un noslēgsies 2024. gada martā, stasta vietne liaa.gov.lv.

No pabeigtajiem projektiem piecu projektu izstrāde noslēgusies RTU, uzlabojot vai izveidojot ierīces un iekārtas IKT, elektronikas un viedās enerģētikas jomā. Sadarbībā ar LU īstenoti divi projekti energoefektivitātes un biotehnoloģiju jomās, bet RSU izstrādāts prototipa projekts biomedicīnas jomā.

Programmas ietvaros ir izstrādāta specializēta elektroniskā plate, kas ļaus pilnveidot inovatīvo būvkonstrukciju noslodzes mērīšanas ierīci, ļaujot optimizēt ražošanas izmaksas un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju. Šī mērierīce nodrošina kvalitatīvu un caurskatāmu kontroli pār būves (ēkas) uzvedību, mērot nesošo būvkonstrukciju noslodzi, izmantojot tērauda sensorus un progresīvu datu vākšanu.

Cita iekārta, kas tika attīstīta programmas PROTOTECH ietvaros, ir vadības sistēma taktilajam skaņas krēslam, kura galvenās sastāvdaļas ir koks, metāls un elektronikas komponentes un kas paredzētas vibroakustikai un skaņas signāla atskaņošanai. Produkts ļauj telpiski sajust skaņu caur ķermeni, tādā veidā pilnvērtīgi nododot skaņas pieredzi un papildinot virtuālās realitātes piedzīvojumu, lai paaugstinātu endorfīna līmeni organismā, kas savukārt samazina uztraukumu, stresu un uzlabo labsajūtu.

Uzņēmējs Jānis Bregže ar RTU palīdzību izstrādāja laika un ātruma fiksēšanas ierīci sportistiem – kalnu slēpotājiem, kas ir krietni ērtāka un parocīgāka pārvietošanā un uzstādīšanā par esošajām alternatīvām. Ierīce fiksē starta un finiša laiku, kas tiek saglabāts “mākonī’’. RTU izstrādāja elektronikas iespiedplates, veica to montāžu, programmēja elektroniku, modelēja ierīces korpusu, izstrādāja atstarotāja risinājumu, kā arī veica citus darbus.

RTU palīdzēja izstrādāt risinājumus arī viedās enerģētikas un lietu interneta (IoT) jomā. Piemēram, ar PROTOTECH programmas atbalstu tika uzlabota ierīce, kas ir biomasas sadegšanas procesa uzlabošanas risinājums mājsaimniecībām, uzņēmumiem, kā arī siltumapgādes uzņēmumiem, kas kā enerģijas avotu izmanto biomasas dedzināšanu. RTU inženieri nodrošināja ierīces savienošanu, izmantojot IoT tehnoloģijas (Arduino Cloud sistēmu), automatizēja gaisa plūsmas un ozona sajaukšanu, samontēja ierīces komponentes vienā pārvietojamā korpusā, izstrādāja ierīces barošanas un lietošanas vides prasības.

Cits viedās enerģētikas un lietu interneta projekts ir līdzstrāvas LED (gaismas diodes) gaismeklis, kas tiks izmantots siltumnīcās. LED spektrs būs pielāgots auga vajadzībām, atbilstoši šķirnei un attīstības stadijai. Gaismekļa barošanas un vadības bloks būs izvietots ārpus siltumnīcas, līdz ar to elektroniskās komponentes neietekmēs mitrums un temperatūra siltumnīcā, palielinot elektronisko komponenšu dzīvildzi.

Arī Latvijā izveidoja koksnes šķeldas gazifikācijas iekārtu, kas veicina ilgtspējīgas enerģijas pieejamību. Risinājums paredz ievērojami efektīvāku gazifikācijas (degšanas) procesā radušos siltuma izmantošanu iekārtas darbībā, salīdzinot ar vienkāršākiem iekārtu modeļiem. Galvenā izveidotās iekārtas priekšrocība ir, ka koģenerācijas staciju iespējams izmantot ne tikai kā pastāvīgu siltumenerģijas un elektroenerģijas avotu, bet arī kā rezerves enerģijas avotu centralizētās apgādes pārtraukuma gadījumos.

Uzņēmēja un pētniece Vanda Voikiva ar LU palīdzību izstrādāja interesantu biotehnoloģiju – keratīna ekstrakcijas metodi, kas balstās uz zaļās ķīmijas principiem atbilstoši kosmētikas nozares prasībām. Projekta īstenošanas laikā metode tika uzlabota, optimizējot tās parametrus, tika veikta nepieciešama testēšana, izmantojot matu paraugus, un tika novērtēta gan topošā produkta ietekme uz ādu, gan tā pretiekaisuma aktivitāte, kas ļauj pāriet uz nākošo posmu, t.i. produkta testēšanu pie kosmētikas produktu ražotājiem. Interesanti, ka šī keratīna ekstrakcijas metode varētu būt izmantota ne tikai kosmētikas ražošanā, bet arī kosmosa tehnoloģijās. Vandas Voikivas nodibinātais jaunuzņēmums “Fluffy” parakstīja līgumu keratīna izpētei ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA), lai no keratīna radītu izejmateriālu pārtikas audzēšanai kosmosā.

PROTOTECH ietvaros tika izstrādātas arī biomedicīnas tehnoloģijas kopā ar RSU. Ģirts Ozoliņš ar RSU palīdzību notestēja unikālu risinājumu – pirmo patiesi ergonomisko datorspēļu cimdu "Grindclaw", kas nodrošina korektu ergonomisko pozīciju spēles laikā, palīdz mazināt pārpūles risku, locītavu sāpes, izvairīties no locītavu traumām.

Prototipu izstrāde 100% tiek finansēta ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. Lai arī prototipēšanas programma noslēgsies 2024. gada 30. aprīlī, atbalsts uzņēmējiem prototipu izstrādei turpināsies. LIAA Tehnoloģiju Biznesa centrs pārtaps par LIAA Tehnoloģiju pārstāvniecību, kas īstenos inkubācijas aktivitātes. Tādā veidā arī turpmāk tiks nodrošināts atbalsts prototipēšanai. LIAA inkubācijas programmas uzsaukumu plānots izsludināt šī gada martā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Interesanti fakti Latvijas zinātnieki atgriezās no ekspedīcijas Svalbāras arhipelāga (+VIDEO)

Šobrīd LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlētos sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.