• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas zinātnieki strādāja pie 14 000 tonnu smaga pazemes solenoīda (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 12:03, 27.04.2025


Mūsu valsts kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībnieku.


Milzu aparāts pēta mikropasauli.

Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielā hadronu paātrinātāja eksperiments CMS, kurā strādā arī Latvijas pētnieki, ir saņēmis prestižo balvu “The Breakthrough Prize” fundamentālajā fizikā.

CERN kompaktā mionu solenoīda (The Compact Muon Solenoid – CMS) eksperimentā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību ļoti lielā enerģijā tiek imitēts Lielais sprādziens, mērījumos meklējot atbildes uz jautājumiem par Visumu un cenšoties atklāt jaunus fizikas fenomenus. CMS eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki un doktoranti – Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes kopējās studiju programmas “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” studenti, kuri savus promocijas darbus izstrādā CERN. Kopumā CERN strādā 18 Latvijas zinātnieki un doktoranti, rakstīja Labs of Latvia.

Kompaktais mionu solenoīds ir viens no Eiropas kodolpētījumu centra CERN Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja daļiņu detektoriem. Kompaktā mionu solenoīda eksperimenta uzdevums ir izpētīt plašu fizikas jautājumu loku, tostarp meklēt Higsa bozonu, papildu dimensijas un tumšās matērijas daļiņas.

Detektors ir 14 000 tonnu smags, 21 metrus garš un 15 metri diametrā.Tas atrodas pazemē Francijas teritorijā, netālu no Ženēvas. KMS izveidē un eksperimenta norisē piedalās vairāk nekā 4000 cilvēku no 229 zinātnes iestādēm 51 valstī, tostarp RTU (no 2017. gada).

Balva “The Breakthrough Prize” piešķirta arī trim citiem CERN eksperimentiem – par detalizētiem Higsa bozona īpašību mērījumiem, jaunu spēcīgas mijiedarbības daļiņu atklāšanu, retu procesu un matērijas un antimatērijas asimetrijas izpēti. Šo darbu veic tūkstošiem pētnieku no vairāk nekā 70 valstīm, un ar balvu ir novērtēti šo zinātnieku pētījumi Lielā hadronu paātrinātāja otrajā fizikas datu vākšanas periodā “Run 2”.

Līdztekus balvai tiek piešķirta arī trīs miljonu dolāru naudas prēmija, kuru nolemts grantu veidā sadalīt eksperimentos strādājošajiem doktorantūras studentiem, kuri gūst pieredzi CERN un iegūtās zināšanas var nodot savās valstīs.

“Esmu ļoti lepna, ka Lielā hadronu paātrinātāja sasniegumi ir novērtēti, piešķirot šo prestižo balvu. Tā ir burvīga atzinība tūkstošiem cilvēku no visas pasaules par ikdienā sniegto ieguldījumu, pūlēm, kompetenci un ziedošanos, paplašinot cilvēces zināšanu robežas,” saka CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti.

2021. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti. Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par CERN pilntiesīgu dalībvalsti, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes un akadēmisko vidi un palielinot pētnieku un uzņēmēju iespējas piedalīties CERN projektos, rakstīja Labs of Latvia


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.