Skandināvi sniedza palīdzību 43 Latvijas jaunuzņēmumiem (+VIDEO)

Lai attīstu augstas pievienotās vērtības zinātņietilpīgus jaunuzņēmumus, Skandināvijas iespējkapitāla un akcelerācijas fonds “Accelerace” un zinātņu universitāšu inkubators “UniLab” paraksta sadarbības līgumu. Iecerēts, ka šī sadarbība veicinās zinātņietilpīgu ideju komercializēšanu un tehnoloģisku jaunuzņēmumu mērogošanu, sniedzot būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā.

“UniLab” ir dzimis, sadarbojoties Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Tagad inkubatoram ir pievienojusies arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), padarot to par nacionāla mēroga zinātnes universitāšu iniciatīvu zinātņietilpīgu un tehnoloģisku biznesa ideju attīstībai.

RTU rektors un “UniLab” padomes priekšsēdētājs Tālis Juhna norāda, ka pasaules labākās universitātes jau vairākus gadus demonstrē spēju radīt miljardus eiro vērtus jaunuzņēmumus. Piemēram, Kopenhāgenas biznesa skola Dānijā ir radījusi septiņus vienradžus. Viņš uzskata, ka zinātņu universitātēm ir ne vien jāsagatavo nākotnes profesionāļi un līderi, kā arī jāattīsta augsta līmeņa zinātne, bet arī jāvirza inovācijas, to komercializācija, tehnoloģiju pārnese no universitātes industrijā un jāattīsta uzņēmējspējas.

“Ņemot vērā visu partneru motivāciju un ekspertīzi, kā arī “Accelarace” pieredzi, plānojam dibināt kopuzņēmumu jaunuzņēmumu investīciju pārvaldībai. Plānotās vadības komandas pieredze un veiktie ieguldījumi jaunuzņēmumos sniegs daudzpusīgu redzējumu un risinājumus,” teic T. Juhna.

RSU prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits skaidro, ka veselības zinātnes ir viens no būtiskākajiem RSU attīstības virzieniem: “Medicīnas tehnoloģiju attīstība un augošais pieprasījums norāda uz komerciālo potenciālu šai vertikālei. Tāpat plānotā fonda portfeļuzņēmumiem, jo īpaši no Eiropas Savienības, varēsim nodrošināt lokalizāciju, sertifikāciju, pētniecību un izstrādi, kā arī prototipēšanu.”

Arī LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš un LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova uzsver, ka universitātes ir gatavas kļūt par jaunuzņēmumu tiltu uz investoriem, taču bieži vien zinātnes pārvēršana uzņēmējdarbībā ir riskanta. Ar nišas vai lokāliem produktiem un risinājumiem ir grūti konkurēt biznesa vidē, līdz ar to tehnoloģijas tiek veidotas, bet netiek īstenotas. Iecerēts, ka “UniLab” un “Accelarace” sadarbība palīdzēs radīt jūtamas izmaiņas.

“Accelerace” un zinātnes parka “Symbion” vadītājs Pīters Torstensens (Peter Torstensen) slavē Latvijas universitāšu drosmi sadarboties, norādot, ka pasaulē viņš vēl nav sastapsies ar šādu sadarbības modeli. “Tas nav noticis ne Dānijā, ne Zviedrijā, cik zinu, arī citur pasaulē, taču pats “Accelerace” ir veidots no universitāšu ekosistēmas. Pastāv cieša saikne starp ekosistēmas kvalitāti un tajā radīto veiksmīgo jaunuzņēmumu skaitu. Valsts finansējums ir būtisks pamats, bet, lai nodrošinātu izaugsmi pašpietiekama tirgus gadījumā, vadošo lomu uzņemas privātie investori. Arī Dānijā sākotnēji valsts fondi veidoja lielāko daļu investīciju, taču tagad šī proporcija ir palikusi vien 20 % apmērā,” viņš stāsta.

“Accelerace” ieskatā nākamās paaudzes jaunuzņēmēji var nākt tikai no universitāšu vides. Viņi veiksmīgi dibina un attīsta savu uzņēmumu, iegulda atpakaļ ekosistēmā savu naudu, laiku un prasmes, tādējādi veidojot atkal nākamo jaunuzņēmēju paaudzi.

Uzsverot sadarbības nozīmīgumu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders norāda, ka ministrijai ir svarīga sadarbība starp valsts novērtētākajām zinātnes universitātēm un uzņēmējdarbības nozari. Pētniecības un izstrādes sistēmai kopumā tas ir interesants laiks, un jaunākie dati liecina, ka strauji pieaug uzņēmējdarbības nozares loma, turklāt biznesa sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā ir pārsniegušas valsts investīciju apjomu. “Tas ir ceļš, kas ļauj mūsu universitātēm izmantot revolucionārus akadēmiskos pētījumus, lai risinātu reālas uzņēmējdarbības problēmas. Akadēmisko aprindu un nozares apvienošana ir jebkuras inovatīvas tehnoloģiskās attīstības pamatā. Mūsu izglītības iestādes, īpaši pētniecības universitātes, ņemot vērā ar industrijas vajadzības, radīs absolventus, kuri ir ne tikai akadēmiski efektīvi, bet arī aprīkoti ar prasmēm, kas ir pieprasītas,” teic J. Paiders.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsver, ka viens vienradzis ir spējīgs mainīt valsts ekonomikas rādītājus IKP līmenī un radīt būtiskus rezultātus ar salīdzinoši nelielām investīcijām. “Tādēļ Ekonomikas ministrija ir gandarīta redzēt ilgtermiņa plānus sadarbībai starp lielākajām valsts universitātēm, “UniLab” un “Accelerace”. Tas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums konkurētspējas attīstībai un inovāciju grūdienam, turklāt ņemot vērā arī nākotnes vajadzības,” vietnei labsoflatvia.lv saka J. Miezainis.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs piebilst, ka šī sadarbība ir nozīmīgs pagrieziena punkts: “Mums trūkst pievienotās vērtības produktu, produktivitātes un darbaspēka, tādēļ tas jārisina pēc iespējas ātrāk. Turklāt Latvijas priekšrocība ir tā, ka valsts pārvalde ir pieejama, atvērta un, ieviešot likumdošanas izmaiņas vai iniciatīvas, spēj reaģēt ātrāk, salīdzinot ar lielām valstīm.”

“UniLab” mērķis ir veicināt zinātniski ietilpīgu un tehnoloģijās balstītu biznesa ideju attīstību un jaunu augstas pievienotās vērtības jaunuzņēmumu dibināšanu. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek sniegts atbalsts biznesa modeļa izstrādei un sākotnējai validācijai, sagatavojot tos nākamajai attīstības fāzei – privātai vai publiskai investīciju piesaistei. “UniLab” atbalstu jau ir saņēmuši 43 topošie jaunuzņēmumi, kas attīsta augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piemēram, “Smart Packaging” ir izveidojis biosensoru tehnoloģiju pārtikas produktu kvalitātes kontrolei, “SUBmerge Baltic” ir izstrādājis zemūdens dronu meklēšanas un apsekošanas operācijām, bet “P-Agro Minerals” ir industriālos apstākļos attīstījis fosfora izgūšanas tehnoloģiju notekūdeņiem. Atbalstu saņēmusi arī “Bdetect” attīstītā tehnoloģija ādas vēža diagnostikai un daudzi citi.