Banka aicina nesteigties ar «Maskavas nama» pārņemšanu valsts īpašumā

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā un tās simbolisko, solidāro nozīmi ar Ukrainas tautu un Ukrainas cīņu pret agresoru, kā arī pastāvošajiem drošības apsvērumiem. Vienlaikus Buraja vērš deputātu uzmanību, ka šāda likumprojekta pieņemšana dos agresorvalstij pamatu identiski vērsties pret Latvijas komersantiem, tostarp "Rietumu banku", kuras aktīvi, saistībā ar Krievijas sankcijām ir iesaldēti Krievijā, lai šādus aktīvus nacionalizētu.

Minētais attiecoties ne tikai uz "Rietumu banku" un tās aktīviem, bet arī uz citiem Latvijas komersantiem. Buraja apgalvo, ka aktīvu apjoms, ko zaudēs Latvijas komersanti un nodokļu maksātāji, ir mērāms vairākos desmitos miljonu eiro.

Tāpat Buraja norāda, ka "Rietumu bankas" pārstāvji stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un atbalsta Ukrainu cīņā pret agresoru. Šīs palīdzības sniegšanas rezultātā "Rietumu banka" ir saskārusies ar netaisnīgu un prettiesisku Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu rīcību un nolēmumiem, kas vērsti pret Krievijai nedraudzīgo valstu komersantiem. Tostarp Krievijas tiesas atklāti aicinot un iesakot "Rietumu bankas" parādniekiem, ķīlas devējiem vai personām, kuras "vēlas iedzīvoties uz bankas rēķina", celt prasības Krievijas tiesās pret nedraudzīgo valstu komersantiem, tostarp "Rietumu banku", vēstulē min bankas pārstāve.

Lai aizietu no Krievijas tirgus, "Rietumu banka" pieņēmusi lēmumu 2023.-2024.gadā pilnībā dzēst Krievijas un Baltkrievijas kredītu ekspozīciju atmaksas refinansēšanas un/vai pārdošanas ceļā. Ņemot vērā Krievijas sankcijas, kuras ir vērstas lielākoties pret Eiropas Savienības valstīm un to komersantiem, naudas līdzekļu pārskaitīšana no Krievijas uz "Rietumu bankas" kontu ir ierobežota 10 miljonu rubļu jeb aptuveni 85 323 eiro apmērā mēnesī no viena parādnieka.

"Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt šī likumprojekta steidzamības nepieciešamību un aicinām šo likumprojektu nenodot Saeimai vai nenodot to steidzamības kārtībā, jo šī likumprojekta sekas skars daudzus Latvijas Republikas komersantus, kuru aktīvi piespiedu kārtā atrodas Krievijas Federācijā," raksta Buraja.

Vēstule adresēta Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim (AS) un Saeimas Prezidija sekretāram Edvardam Smiltēnam (AS).

"Rietumu bankas" 2022.gada pārskatā teikts, ka bankas riska pozīcija pret Krieviju 2022.gada beigās ir 129 miljoni eiro, bet Baltkrieviju - 18 miljoni eiro. Pēc aktīvu veida galvenais riska darījumu apjoms ir kredīti klientiem un debitoru parādi (94%).

2022.gadā tika pieņemts lēmums pārtraukt jaunu līzinga darījumu finansēšanu un sākt pilnu koncerna Baltkrievijas līzinga kompānijas līzinga portfeļa amortizāciju, lai samazinātu kopējo ekspozīciju Baltkrievijā. 2023.gadā banka plānoja būtiski samazināt Krievijas un Baltkrievijas kredītrisku, refinansējot kredītus vai pārdodot tos profesionāliem tirgus dalībniekiem.

Banka plānoja, ka 2023.gada laikā ienākumus nenesošo kredītu portfelis tiks pilnībā atmaksāts. Aktīvi tiek pārdots viss bankas meitas uzņēmuma "KI Invest" pārņemtais nekustamo īpašumu portfelis, un to pilnībā bija plānots pārdot līdz 2023.gada beigām.

Tāpat pārskatā teikts, ka bankai nav būtisku saistību ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, un likviditāte nav ietekmēta.

LETA jau vēstīja, ka Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pagājušā gada nogalē nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija ir sagatavojusi sarakstu ar ārvalstu investoru aktīviem, ko gatavojas konfiscēt Centrālās bankas iesaldēto rezervju konfiskācijas gadījumā. Viņš apgalvoja, ka Rietumu apspriestā konfiskācijas ideja pārkāpj starptautiskās tiesības un ir visīstākā zādzība.

Jau ziņots, ka Saeima pērn 21.decembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Likumprojekta "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Līdztekus aizdomās par iespējamu pret Krieviju noteikto Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu Valsts drošības dienests (VDD) gada nogalē veica kriminālprocesuālas darbības "Maskavas namā", aģentūru LETA informēja VDD. Tas noticis VDD lietvedībā esošā kriminālprocesā, kas sākts 23.novembrī.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka "Maskavas nama" vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām bija aizliegta.

Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. "Maskavas nama" juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020.gada 10.marta - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likumprojekta anotācijā.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022.gada 25.februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

LETA jau ziņoja, ka portālā "manabalss.lv" savākti ap 10 000 parakstu iniciatīvai par papildu nodokļa uzlikšanu tiem darījumiem, kad uzņēmēji turpina sadarbību ar Krieviju. Fonds "Uzņēmumi mieram" rosina ieviest 90% ieturējuma nodokli visiem maksājumiem uz Eiropas Savienības (ES) "melnā saraksta" jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju. Šāds nodoklis būtu piemērojams arī uz trešo personu bankas kontos iemaksātām summām "melnā saraksta" jurisdikcijās.

Tāpat iniciatīvas autori rosina Ekonomikas ministriju publiskot sarakstu ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju, jo uzņēmējiem ir tiesības izvēlēties partnerus, kuru biznesa ētika neiekļauj sadarbību ar agresorvalstīm.

Kā ziņots, arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas pastiprināt ES līmeņa uzraudzību sankciju īstenošanai un pastiprināt centienus ierobežot Maskavas iespējas apiet ES noteiktos ierobežojošos pasākumus.

Savukārt Latvijas zemkopības ministrs Armanda Krauzes (ZZS) rosina ES līmenī noteikt Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu. Krauzes ieskatā, jāparedz Krievijas graudu importa aizliegums ES valstīs, bet jāsaglabā Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.

Jau vēstīts, ka "Rietumu banka" šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 12,65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.