• Frīda,
  • Frīdis,
  • Mundra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas finanšu iestāžu peļņa kāpusi 2,5 reizes

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:26, 26.10.2023


Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 528,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.



Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 57,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.septembrī bija 26,918 miljardi eiro, kas ir par 7,2% jeb 1,798 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,12 miljardi eiro.

Šogad septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,649 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,56 miljardus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,5 miljoni eiro, kas ir par 15,3% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums septembra beigās bija 17,478 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,269 miljardu eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,209 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada septembra beigām ir palielinājies par 2,6%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 11,4%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves septembra beigās bija 3,567 miljardi eiro, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada septembra beigās.

Pērn deviņos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 213,1 miljona eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Salaspilī būvēs jaunu dzīvojamo kvartālu (+VIDEO)

Projekta mājās būs 1-4 istabu dzīvokli.

Ekonomika Rīgā un Tallinā degvielas cenas kāpj, Viļņā tās samazinās

Pagājušajā darba nedēļā Rīgā un Tallinā degvielas cenas palielinājās, kamēr Viļņā tās samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Ekonomika Banku analītiķi Latvijā prognozē gada inflāciju 3,7-3,8% apmērā

Latvijā gada inflācija šogad maijā varētu būt bijusi 3,7-3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Ekonomika Viesītē durvis ver jauna alus darītava (+VIDEO)

"Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību".

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa janvārī - 36,3 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 36,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Ekonomisti nosauc aktuālākās problēmas Latvijas banku sektorā

Augsta kreditēšanas tirgus segmentācija un konkurences spiediena trūkums joprojām ir aktuālas problēmas Latvijas banku sektorā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Kurbatskis un Nadežda Siņenko.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa 11 mēnešos - 486,2 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja peļņu 486,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Baņķiere Ieva Tetere asi kritizē valdības ekonomisko politiku (+VIDEO)

"Vairāki lēmumi valsts līmenī tika pieņemti sasteigti, risinot īstermiņa jautājumus, nevis, domājot par kopējo izaugsmi ilgtermiņā".