Cenas uz augšu: laikapstākļi ir samazinājuši 2023. gada ražu Latvijā (+VIDEO)

Lauksaimniecības zinātnieki Latvijā ceļ trauksmi – šogad raža būs ievērojami mazāka nekā iepriekšējos laikos.

Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Aizvadītās sezonas laikapstākļi būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu - Vidzemē un Latgalē uz nesasalušas augsnes uzkritušais sniegs noturējās gandrīz divus mēnešus. Rezultātā ziemāji izsuta un izretojās. Lielākā daļa lauksaimnieku tos pārsēja ar vasarājiem, daļa nepārsēja un sējumi bija reti. Izretotajos ziemāju sējumos pēc mitruma atjaunošanās vasaras otrā pusē sadīga nezāles, kas apgrūtināja ražas novākšanu. Zemgalē smagākās augsnēs graudaugi labi saceroja, veidojot biezākus sējumus, kas veicināja sausuma izturību un nodrošināja augstākas ražas kā pārējos Latvijas reģionos."

Kopumā ziemas kviešu ražas tika iegūtas 4,22 t/ha, kas ir zemākas kā 2022.gadā (4,99 t/ha). Ziemāju sējumu platības šogad (503,5 tūkst. ha) samazinājās, salīdzinot ar 2022.gadu, kad apsēti tika 511,8 tūkst ha. Savukārt vasarāju platības palielinājās no 268,3 tūkst ha pērn uz 285,77 tūkst. ha šogad.

Ilze Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultante: "Laikus sētie vasarāji saceroja labi, bet sausuma ietekmē neattīstīja produktīvos stiebrus. Uzlabojoties mitruma apstākļiem, vasaras otrā pusē vasarāju izveidotie stiebri sāka ataugt un veidoja atzalas (ziedkopas, kurās graudi nepaspēj izveidoties), kas apgrūtināja novākšanu un kvalitatīvas ražas ieguvi. Savukārt vēlāk sētie vasarāji sausuma ietekmē neceroja, veidojot maz produktīvo stiebru un īsas vārpas, ievērojami samazinot graudu raža. Kurzemē un Vidzemē ļoti atšķirīgi sējumi, ražas līmeni ietekmēja ne tikai sējas laiks, bet arī šķirne un lauka novietojums. Vasaras kviešiem raža svārstījās no 1,5 līdz 3,5 t/ha. Graudaugiem kopumā graudu kvalitāte ir laba, jo mitruma nodrošinājums vasaras otrajā pusē bija optimāls rupju graudu veidošanai. Kopumā vasarājiem ražas līmenis ir zemāks par vidējo."

Latgalē daļu auzu ražas salika skābbarībā, lai nodrošinātu lopbarību - secina LLKC Preiļu KB augkopības konsultante Inese Magdalenoka. Bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nav augstas - no 1,2 līdz 1,8 t/ha. Vēlāk sētiem vasarājiem novērota zemāka raža. Savukārt, griķiem, kas sēti agrāk un mālainākos laukos, raža bija zemāka nekā vēlāk sētajiem, ko ietekmēja sausums. Konsultanti vērš uzmanību uz to, ka varētu būt problemātiski iegūt kvalitatīvu vasarāju sēklas materiālu, jo tika kulti atzalaini vasarāji, kur daļa vēl bija piengatavībā.

Ja 2022.gadā vasaras rapša ražība bija 1,57 tonnas no hektāra, tad šogad tā samazinājusies un iegūtas 1,42 t/ha, arī sējplatības samazinājušās no 21 tūkst. ha pērn uz 10,1 tūkst. ha šogad. Kartupeļiem mitrums bumbuļu veidošanās laikā nodrošināja lielus bumbuļus un viesa cerības uz augstu ražu, bet veicināja arī puvju izplatību, kā rezultātā varētu būt problēmas ar ražas uzglabāšanu.

Neraugoties uz to, ka būtiski samazinājusies kartupeļu kopplatība šogad - 7,5 tūkst ha, salīdzinot ar 2022. g. (14,9 tūkst. ha), tomēr, tā kā raža padevusies laba - 26,6 t/ha (2022. g. - 16,6 t/ha), tad arī kopraža sasniegta 199,4 tūkst. tonnas. Ziemāju sējai šoruden bija labvēlīgi laikapstākļi, kas veicināja strauju ziemāju attīstību.