Viņš teica, ka šobrīd Latvijas otrajā pensiju līmenī ir uzkrāti deviņi miljardi eiro, un ir jādomā, kā, nodrošinot pienācīgu ienesīgumu, Latvijā finansēt infrastruktūras projektus, nekustamā īpašuma projektus un ieguldījumus dažādos uzņēmumos.
"Šeit ir runa par aizsardzības infrastruktūru, mājokļu celtniecību, energoefektivitāti, zaļo ekonomiku un aprites ekonomiku. Šis ir tikai piemērs jomām, kurās Latvijā tuvākajos gados nāksies veikt būtiskas investīcijas gan ģeopolitisko risku dēļ, gan klimata mērķu sasniegšanai, gan tāpēc, lai mums būtu labāka un iekļaujošāka sabiedrība," teica Cērps.
Ar memorandu ir plāns panākt lielāku caurspīdību par projektiem, kādos projektos var ieguldīt, kā arī strādāt pie daudz konkrētāku plānu izstrādes gan abu asociāciju starpā, gan arī asociāciju biedru starpā, jo pensiju pārvaldnieki ir šo asociāciju biedri.
"Šis ir tikai pirmais solis un ir vēl daudz, kas jāizdara. Mums ir liela skaidrība par nākamajiem soļiem," teica Cērps, piebilstot, ka Latvijas ekonomika šobrīd attīstās daudz lēnāk nekā bija paredzēts, tāpēc valsts budžeta iespējas finansēt daudzus projektus ir zems, un asociācijas piedāvā potenciālu veidu, kā ar privātiem līdzekļiem finansēt Latvijas ekonomikai svarīgu infrastruktūru.
Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis "SG Capital" partneris Harijs Švarcs stāstīja, ka Latvijā ir trīs aktīvu klases jeb kapitāla tirgus jomas, ar kurām var lepoties, piemēram ar to, kā pēdējos gados attīstās obligācijas, cik labi iet ar aktīviem pensiju pārvaldniekiem, kā arī alternatīvajiem ieguldījumu fondiem (AIF).
"Šīs jomas ir labi attīstījušās un mums tagad jāsāk tās izmantot," teica Švarcs.
Otrais pensiju līmenis ir tuvu pie deviņiem miljardiem eiro, un kopā ar trešo pensiju līmeni - tie ir teju desmit miljardi eiro.
Latvijā tipiskās noguldījumu klases ir noguldījumi un valsts obligācijas, kas kopā ir pāri 40 miljoniem eiro. Švarcs gan norādīja, ka mīnuss valsts obligācijām ir zemais ienesīgums pret to, ko pensiju fondi parasti nopelna. Viņš skaidroja, ka vēl ir arī uzņēmumu obligācijas, bet to apjoms priekš pensiju plāniem parasti ir par mazu. Ir arī akcijas, kur formāli ir pusmiljons eiro, bet reālās investīciju iespējas ir daudz mazākas.
Viņš teica, ka ir arī citas investīciju iespējas, piemēram, lielākie investīciju segmenti ir nekustamais īpašums, infrastruktūra, privātais kapitāls.
"Tā kā pensiju fondi pa tiešo nevar ieguldīt šajās aktīvu klasēs, tad mēs, pārvaldnieki, varam lietot instrumentus, lai pensiju fondiem veidotos ieguldīšanas iespējas, bet uzņēmumiem tie var būt arī obligāciju instrumenti vai kredītinstrumenti, kas tieši vai netieši piedāvā finansējumu šajās jomās," teica Švarcs.
Viņš arī stāstīja, ka šogad ir veikta aptauja asociācijas biedriem, jautājot, kur viņi redz ieguldīšanas iespējas un kādus fondus jau pašreiz veido. "Apjoms ir aptuveni divi miljardi jau pašlaik," stāstīja Švarcs, piebilstot, ka apjomi varētu būt krietni lielāki.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ieguldīšanas iespējas ir, bet tās ir sarežģītākas, jo nav tipiskie instrumenti kā akcijas vai obligācijas. "Mums ir jāveido fondi, kas sniedz pensiju fondiem iespēju piekļūt šīm aktīvu klasēm. Latvijā investīciju apjoms ir pietiekami liels, lai meklētu šīs iespējas," teica Švarcs, piebilstot, ka pensiju pārvaldniekiem un AIF pārvaldniekiem ir jāstrādā kopā, lai šīs iespējas veidotu.
Pasākuma noslēgumā abas asociācijas parakstīja memorandu, kura mērķis ir strukturēts sadarbības ietvars, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, valsts infrastruktūrā, kā arī ilgtspējīgas vides attīstībā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri