Turpinās izskatīt EURIBOR likmes ierobežošanu pagātnē izsniegtiem kredītiem

Iniciatīvas pārstāvis Edgars Leščinskis iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja, ka inflācija un EURIBOR pieaugums smagi gulst uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības.

Tāpēc viņš aicina Saeimu kopā ar valdību un Latvijas Banku rast veidu, kā komercbankām un citām finansēšanas iestādēm, kas Latvijā nodarbojas ar iedzīvotāju finansēšanu, likt pārskatīt un pilnveidot kredīta izsniegšanas procentu un komisijas piešķiršanas politikas un nosacījumus, lai veicinātu kredītņēmējus primāri izvēlēties fiksētās procentu likmes.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste komisijā uzsvēra, ka Latvijai ir jāievieš mērķēts atbalsts kredītņēmējiem un jāizvairās no tiesvedības riskiem. Līdzīgu viedokli sanāksmē pauda Finanšu ministrija un Finanšu nozares asociācija.

Rutkaste akcentēja, ka problēmas sakne ir inflācija, kas sākotnēji sāka pieaugt pēcpandēmijas periodā, un būtiski to pastiprināja karš Ukrainā un energoresursu krīze. Pēc viņa vārdiem, procentu likmes ir palielinātas, lai faktiski inflāciju mazinātu, taču to izteikti izjūt kredītņēmēji, jo Latvijas tirgū pamatā ir kredīta līgumi ar mainīgām procentu likmēm.

Reizē Latvijas Bankas pārstāvis atzīmēja, ka kredītu maksājumu disciplīna neesot pasliktinājusies.

Starptautiski esot pieņemts, ka, ja kredītņēmēju maksājums par kredītu pārsniedz 40% no mājsaimniecības ienākumiem, tad tas tiek uzskatīts kā pietiekami augsts un būtisks slogs. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, procentu likmju un inflācijas ietekmē apmēram 13% no kredītņēmējiem mēneša maksājums pārsniedz minētos 40% no ienākumiem, teica Rutkaste.

Tas nozīmējot, ka daļai kredītņēmēju slogs ir nepanesams, un ir vajadzīgs mērķēts atbalsts, fokusējoties uz tiem, kam tas īpaši nepieciešams. Vienlaikus jārūpējas, lai atbalsta instrumenti neradītu būtiskus tiesvedības un investīciju vides reputācijas riskus.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) nepiekrita Rutkastes paustajam, ka nav izveidojusies kritiska situācija. Viņa ieskatā, šis īpaši ietekmē Latvijas ekonomiski aktīvo vidusslāni, kas esot bīstami, jo tās parasti ir ģimenes ar bērniem, kas nodrošina valstī stabilitāti.