KNAB reaģēs, ja tiks saskatītas nelikumības 1,81 miljonu eiro vērtajā vēlēšanās

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs seko līdzi dažādiem procesiem sabiedrībā, tostarp finansiāli apjomīgu iepirkumu īstenošanai. Ja KNAB saskatīs iespējamas korupcijas pazīmes vai saņems citu informāciju, kas liecinās par iestādes kompetencē esošiem likumpārkāpumiem attiecīgā iepirkuma virzības gaitā, KNAB nekavējoties reaģēs, norādīja birojā.

Iepriekš vēstīts, ka vēlēšanu sistēmas izveide un uzturēšana, kā arī citas ar to saistītās nianses Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA) līdz šim izmaksājušas 1,81 miljonu eiro, aģentūrai LETA atklāja aģentūrā.

Ņemot vērā vēlēšanu procesa sensitivitāti un lai izvairītos no drošības riskiem, kā arī lai nevarētu kompromitēt informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu darbiniekus, VDAA neatklāj, kuri ir bijuši tie uzņēmumi, kas strādājuši pie sistēmas.

Viens no uzņēmumiem strādāja pie vēlēšanu procesa tehniskās organizācijas un pilnveidoja Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR). Otrs uzņēmums strādāja pie vēlēšanu zīmju maketēšanas un atpazīšanas.

Vēl viens uzņēmums bija atbildīgs par platformai nepieciešamajām koplietošanas komponentēm, parakstu vākšanas sistēmai un referendumu nodrošināšanai nepieciešamo.

Aģentūrai LETA sazinājās ar uzņēmumiem "Rix Technologies" un "Baltic Software Factory", kuri strādāja pie pirmajiem diviem risinājumiem, tomēr līgums ar pasūtītāju viņiem liedzot komunicēt par darbu pie tehniskajiem risinājumiem, kas tika izmantoti arī aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās.

Vēlēšanu platformas izdevumi līdz šim brīdim no VDAA puses ir sasnieguši 1 810 143 eiro, iekļaujot izdevumus drošības testu veikšanai, infrastruktūras un platformas izveidošanai un uzturēšanai, tehniskās specifikācijas autoruzraudzību, apmācību sistēmas izstrādi un citus uzdevumus.

Kamēr notiek konkrētās situācijas izpēte, VDAA pagaidām nekomentē, vai bijuši paredzēti kādi līgumsodi gadījumā, ja sistēma saskaras ar ķibelēm.

Lūgta skaidrot, kādēļ tika lemts par pilnīgi jaunu sistēmu izstrādi, VDAA atbildēja, ka iepriekšējā vēlēšanu sistēma bija sadrumstalota. Tajā tiekot izmantoti vairāki savstarpēji mijiedarbojošies risinājumi, kuru optimizācija un apvienošana vienotā digitālā platformā uzlabotu efektivitāti.

Tāpat iepriekšējā vēlēšanu vadības sistēma (VVS) bija novecojusi, skaidro VDAA. Tā esot balstīta uz monolītu arhitektūru ar identificētām drošības ievainojamībām un sliktu mērogojamību, kas sadārdzinot uzturēšanu.

Vienlaikus vecajā sistēmā, pēc VDAA vēstītā, bijusi zema vēlēšanu zīmju skenēšanas precizitāte. Tikai aptuveni 90% zīmju tikuši pareizi atpazīti, ko ietekmēja dizaina sarežģītība. VDAA gan nekomentēja, kā gūta pārliecība, ka visas zīmes atpazītas pareizi, aicinot to jautāt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Kā norāda VDAA, iepriekšējā sistēmā trūkst arhitektūras dokumentācijas - tas apgrūtina iepirkumus un attīstības plānošanu, palielinot risku pārmaksāt vai saņemt nekvalitatīvus piedāvājumus.

Vienlaikus iepriekšējā VVS un ETVR nebija tehnoloģiski atdalīti - tie atrodas uz tiem pašiem serveriem kopā ar citiem nesaistītiem rīkiem, kas radīja drošības riskus.

VDAA arī uzsver, ka iepirkumā varēja piedalīties arī iepriekšējās VVS un ETVR izstrādātājs, piedāvājot attīstīt iepriekšējo risinājumu, pilnveidojot to atbilstoši jaunajām prasībām, jo piedalīties tika aicināti visi Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedri.

Tāpat vēstīts, ka balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā bija arī iepriekšējās balsošanas laikā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un VDAA izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Uzņemoties atbildību par notikušo, atkāpās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). Pirms tam viņa tika atstādinājusi VDAA direktoru Jorenu Liopu.

Tāpat amatu atstāja CVK vadītāja Kristīne Saulīte.