Viņš norādīja, ka šobrīd ir panākts liels kompromiss jautājumā par virsstundu darba apmaksu, paredzot, ka ar koplīgumiem būtu iespējams atkāpties no 100% piemaksas.
Svirskis akcentēja, ka pašreiz Latvijas darbaspēka virsstundu izmaksas ir zemas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju.
Tādējādi "vainot darbaspēka izmaksas pie tā, ka mums valstī nav konkurētspējas, būtu grūti," sacīja Svirskis. Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija darbaspēka ražīgumā ir zemāka nekā kaimiņvalstis.
Tāpat Svirskis minēja, ka Eiropas komisija (EK) 2025.gada ziņojumā par Latviju uzsvērusi vairākus konkurētspējas šķēršļus, tostarp cilvēkkapitāla attīstības trūkumu, kas izriet no izglītības un veselības aprūpes pieejamības.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs sacīja, ka jautājums ir par virsstundām dienaskārtībā ir jau ilgi un LDDK ieskatā pašreizējais darbaspēka virsstundu regulējums padara Latviju nekonkurētspējīgu. Tostarp no investoru puses darbaspēka izmaksu faktors esot viens no būtiskajiem elementiem, kas liek vērtēt, vai veikt savu uzņēmējdarbību Latvijā.
"Ja samazinām virsstundu apmaksu apmēru, darba devējiem ir iespēja palielināt darbiniek atalgojumu, bet darba devējs nevar pacelt algu, ja tam nav līdzekļu, no kā to izdarīt," sacīja Gorkšs.
Tāpat viņš norādīja, ka virsstundas ir daļa no produktivitātes pamatdefinīcijas.
Vaicāts, vai nepastāv risks, ka darbinieki atteiksies strādāt virsstundas, ja tiks samazināts to apmaksas apmērs, Gorkšs sacīja, ka ar to būs jārēķinās darba devējam, tomēr darba devējam ir iespēja noteikt šīs 100% piemaksas uzņēmumā. Tāpat var noteikt arī lielāku piemaksu apmēru.
Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece Ligita Brahmane sacīja, ka arodbiedrība ir pret virsstundu apmaksas samazināšanu līdz 50%, un šāds viedoklis pausts pēc arodbiedrības sarunām ar darbiniekiem, kas sacījuši, ka nestrādās virsstundas, ja nebūs 100% apmaksa par tām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa akcentēja, ka virsstundas nav privilēģija, bet tās ir piemaksas par nostrādātām stundām ārpus normālā darba laika
Bāriņa sacīja, ka virsstundas ir laiks, kas tiek atņemts no ģimenes un brīvā laika, savukārt piemaksas 100% apmērā ir veids, kā motivēt darbiniekus strādāt virsstundas.
Gorkšs akcentēja, ka veselības nozare aktīvi neveic virsstundu apmaksas, jo tas saistīts ar lielām izmaksām. Tādējādi "mēģinām noturēt sistēmu, kas praksē nestrādā, nevis mēģinām atrast strādājošu sistēmu", teica LDDK pārstāvis.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve domnīcā norādīja, ka virsstundu darbam nevajadzētu kļūt par ieradumu. EM ieskatā visām iesaistītajām pusēm ir jāatrod kompromiss šī jautājuma risināšanā. Tomēr vienlaikus ir jādomā, kā ieguldīt darbiniekos, lai veicinātu produktivitāti.
Partijas "Progresīvie" Saeimas deputāte Selma Teodora Levrence norādīja, ka nedrīkstētu mainīt esošo piemaksu sistēmu, jo ar piemaksu mazināšanu tiek normalizētas virsstundas kā daļa no darba procesa.
Vienlaikus iesaistītie vienojās, ka par virsstundu regulējumu nepieciešamas plašākas diskusijas.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri