Valsts ostās ir vairāk graudu, pieaugusi vietējo kravu plūsma

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas apkopotajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pieaudzis labības kravu apgrozījums un palielinājies iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.

Joprojām ostas savā darbībā saskaras ar izaicinājumiem, ko izraisa pret Krieviju ieviestās sankcijas un ģeopolitiskā situācija, taču aktīvi tiek meklēts risinājums, veidoti jauni loģistikas koridori, attīstītas alternatīvas piegāžu ķēdes, lai tādējādi veicinātu kopējo kravu pieaugumu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās, indormē vietne sam.gov.lv.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 9,2% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 26,3%.

Rīgas ostā gada septiņos mēnešos pārkrautas 11 miljoni tonnas kravu, tostarp labības kravas, kuru apjoms bijis par 29.2% lielāks kā pērn šajā pašā laikā. Ventspils ostā septiņos mēnešos kopskaitā apstrādātas 6,3 miljoni tonnu kravas. Šajā ostā labības kravu apgrozījums palielinājies par 18,4%, tāpat vairākas reizes pieaudzis rūdas un celtniecības materiālu kravu apjoms, savukārt joprojām stabils paliek kokmateriālu kravu apgrozījums. Liepājas ostā šajā periodā kopējais kravu apgrozījums bija vairāk nekā 4 miljoni tonnu. Ostā turpina palielināties šķeldas kravu apgrozījums, kas pieaudzis par 10,2% un ro-ro kravu apjoms, kur pieaugums bijis 1,5%. Arī Liepājas osta aktīvi gatavojas jaunajai graudaugu pārvadāšanas sezonai, un kā rāda statistika, septiņos mēnešos lauksaimniecības kravu īpatsvars šajā ostā bija 44 % jeb 1 801,1 tūkstošu tonnu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā pērnā gada šādā pašā periodā. 2023. gadā Liepājas ostas uzņēmēji pārkrauj vairāk nekā 30 dažādu veidu lauksaimniecības kravas.

Jau vairākus mēnešus vērojama pozitīva tendence arī Latvijas mazajās ostās – Skultē, Salacgrīvā, Mērsragā un Rojā, kur kravu apjoms gada septiņos mēnešos kāpis par 14,7%.

Līdzīgi kā ostas, arī dzelzceļa kravu pārvadājumos kopējais kravu pārvadājumu apjoms ir sarucis, ko galvenokārt ietekmēja kritums akmeņogļu, minerālmēslu, koksnes un naftas produktu grupās. Neskatoties uz kravu apgrozījuma kopējo samazinājumu, pieaudzis labības kravu un melno metālu kravu apgrozījums. Līdztekus tam izaugsmes tendences vērojamas arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumos, kas minētajā laika periodā kopskaitā palielinājušies par 7%.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi, 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, kopējais kravu apjoms Latvijas ostās samazinājies par 15,3 % jeb 4,2 miljoniem tonnu. Kravu apgrozījuma izmaiņas galvenokārt ietekmē arvien sarūkošais pieprasījums pēc ogļu kravām, savukārt, piemēroto sankciju rezultātā, krities arī naftas produktu apgrozījums.