VDAA darbinieki aicina nepieļaut Liopas atstādināšanu no amata

Atklātā vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimai, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV), Valsts kancelejas direktoram Raivim Kronbergam, kā arī medijiem. To parakstījuši 112 VDAA darbinieki.

VDAA darbinieku ieskatā Liopas līdzšinējais darbs liecina par skaidru vīziju, augstu profesionālo kompetenci un stratēģisku pieeju valsts digitālās pārvaldes attīstībā.

Liopa sāka vadīt VDAA nedaudz vairāk kā pirms pusgada - 2024.gada 4.oktobrī. Vēstules autori pauž, ka darbu amatā viņš sāka ar lielu entuziasmu un redzējumu, kā celt Latvijas valsts digitālo attīstību un stiprināt VDAA kā spēcīgu digitālās kompetences centru.

Viņuprāt, pusgada laikā VDAA direktors ir sasniedzis dažādus būtiskus rezultātus, kā arī ir uzsācis un virza darbu pie jaunu, apjomīgu valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei nozīmīgu iniciatīvu īstenošanas.

Tostarp vēstulē akcentēts, ka Liopa ir sekmīgi risinājis oficiālās e-adreses lietošanas problēmas un e-rēķinu aprites organizēšanas nākotnes virzienus. Tāpat Liopa veic jaunas iestādes stratēģijas izstrādi, kā arī jaunas pakalpojumu sniegšanas politikas izstrādi, ar mērķi veikt VDAA reorganizāciju, stiprinot to kā visas valsts digitālās kompetences centru.

VDAA darbinieki norāda, ka Liopa ar personīgu iniciatīvu sācis organizēt Baltijas valstu digitālās attīstības

iestāžu un aģentūru savstarpēju sadarbību, plānojot šī gada oktobrī Rīgā organizēt divu dienu Baltijas valstu digitālo forumu kopā ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem.

Liopa arī koordinē un īsteno, kā VDAA varētu valsts pārvaldei palīdzēt organizēt jaunā Kiberdrošības likuma normu izpildi. Tāpat viņš attīsta valsts IKT infrastruktūras konsolidāciju un atbalsta sniegšanu citām valsts iestādēm, kurām IKT nav to pamatfunkcijas, lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti un ilgtspējīgu pārvaldību, teikts vēstulē.

Vēstulē arī minēts, ka Liopa ir veicinājis atvērtu un pieejamu VDAA publisko tēlu, skaidrojot sabiedrībai gan krīzes

momentus, gan sasniegumus, kā arī viņš sācis sadarbību ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA), Latvijas atvērto tehnoloģiju asociāciju (LATA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju (LIAK) un citām organizācijām, lai VDAA darbības virzienus saskaņotu ar nozares redzējumu.

Papildus iepriekš minētajam, VDAA darbinieki vēstulē norāda, ka Liopam ir skaidrs nākotnes redzējums, kurā ietilpst iedzīvotājam saprotami un pieejami digitālie pakalpojumi, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas atbalsts valsts pārvaldes sektorā, valsts datu pārvaldības stiprināšana, attīstot centralizētos datu apmaiņas risinājumus un tos nodrošinot iestādēm.

Tāpat nākotnes redzējumā iekļaujas spēcīgs VDAA lietotāju atbalsta dienests gan iedzīvotājiem par publiskajiem pakalpojumiem, gan iestādēm par VDAA digitālajiem risinājumiem, kā arī kompetenta un efektīva VDAA komanda, norāda vēstules autori.

VDAA darbinieki raksta, ka tagad, kad Liopas vadībā sākti vairāki stratēģiski pārmaiņu procesi, vadības ārkārtas maiņa būtu gan riskanta, gan pretrunā ar labas pārvaldības principiem.

"Vadības maiņa pašā iestādes reformas vidū var ne tikai palēnināt iesākto, bet arī iedragāt uzticību tam, ka Latvija spēj konsekventi virzīt savu digitālās pārvaldes attīstību," norādīts vēstulē.

Tāpat darbinieki norāda, ka arvien biežāk tiek uzsvērts, ka valsts pārvaldei ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas - jāmaina tās domāšana, jāstiprina caurspīdīgums un jāveicina sabiedrības uzticēšanās, un VDAA darbinieku ieskatā šī brīža VDAA direktora darba stils un īpašības atbilst mūsdienīgas valsts pārvaldes institūcijas prasībām.

Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās sestdien un naktī uz svētdienu saskarās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā, saskaroties ar tehniskajā problēmām, bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un VDAA izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs pirmdien žurnālistiem pēc starpinstitūciju darba grupas sanāksmes sacīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.

Tikmēr VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) pirmdien paziņoja, ka saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādinās VDAA direktoru Jorenu Liopu.

Viņš pats pirmdien norādīja, ka pašlaik būtu jāpārvērtē tas, kādā veidā tieši tiek īstenoti šāda līmeņa projekti. "Nav manā kompetencē vērtēt ministres rīcību," sacīja Liopa, atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, ministre nav rīkojusies pārsteidzīgi.

TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā svētdien, 8.jūnijā, Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt CVK vadītāja Kristīne Saulīte uzskata, ka CVK izdarījusi visu, lai vēlēšanas noritētu veiksmīgi. Viņa sacīja, "ja būtu bijusi vismazākā indikācija, ka sistēmas nav gatavas, vai kaut kādā veidā kaut kas varētu nedarboties, tad atbildīgie jau uzreiz būtu bijuši gatavi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli".

Viņa arī norādījusi, ka nav nekādu šaubu par vēlēšanu rezultātu patiesumu. "Patiesā lieta ir tāda, ka vēlēšanas ir notikušās, vēlēšanu rezultāti ir apkopoti un tie ir korekti," teica Saulīte.