LDDK aicina ieviest jaunu nodokļu atvieglojumus darba devējiem. Par ko?

Organizācijā atzīmē, ka pirmdien, 7.augustā, LDDK nosūtīja aicinājumu IZM rosināt izmaiņas, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.

"LDDK rosinātās izmaiņas var saukt par likuma higiēnu, kas motivētu visas izglītībā un darba tirgū iesaistītās puses mērķtiecīgai izaugsmei. Tas celtu darbinieku kvalifikāciju un veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū atbilstoši mūsdienu prasībām," norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Organizācijā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā - gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

LDDK pauž uzskatu, ka ir jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tostarp apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai.

Konfederācijā atzīmē, ka atvieglojums augstākās izglītības izdevumu segšanai būtu stimuls mikrokvalifikāciju attīstībai augstākās izglītības līmenī un augstskolu - darba devēju sadarbībai.

LDDK aicina IZM izmantot tai pieejamās tiesības un pienākumu rosināt attiecīgās izmaiņas par nodokļu politiku atbildīgajai Finanšu ministrijai (FM).

Tāpat, pēc LDDK minētā, būtu jāparedz grozījumi, kas paredzētu iedibināt līdzvērtīgu kārtību gan praksēs, gan darba vidē balstītās mācībās attiecībā uz stipendiju izmaksāšanas kārtību. Pašreizējā kārtība paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tikai audzēkņiem, kuri profesionālajā izglītībā ir iesaistīti darba vidē balstītās mācībās. Tādējādi atvieglojums nav attiecināts uz praksēm, profesionālās izglītības audzēkņiem, kuri ir iesaistīti praksēs, nevis darba vidē balstītās mācībās, nav iespēja saņemt uzņēmuma maksātu stipendiju.

Tāpat LDDK rosina papildināt regulējumu, kas nosaka augstākajā izglītībā studējošajiem pieejamo stipendiju apmēru un ar to saistītajiem darba devēja nodokļu atvieglojumiem. "Augstākajā izglītībā šobrīd ne praksēs, ne darba vidē balstītās mācībās nav atrunāts atvieglojums stipendijas izmaksai prakses vai darba vidē balstīto mācību laikā uzņēmumā," atzīmē organiācijā.

Savukārt, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu studējošo praktizēšanos un profesijas apguvi reālās darba vietās atbilstoši apgūstamajai kvalifikācijai, būtu nepieciešams noteikt, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta stipendija, kuru studējošais saņem par praksi vai darba vidē balstītām mācībām uzņēmumā.

LDDK norāda, ka organizācija jau iepriekš ir vairākkārt uzsvērusi, ka īpaša uzmanība Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādē būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Darbaspēka izmaksas ir būtiska uzņēmumu izdevumu pozīcija, kura pēdējo gadu laikā palielinās, un šo izaugsmi ietekmē arī Latvijas konverģence ar pārējo Eiropas Savienību. Jau vairāku gadu garumā algu fonds ir audzis straujāk nekā ražīgums, kas būtiski apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Lai Latvijas uzņēmumi varētu veiksmīgi darboties starptautiskajos eksporta tirgos, darba nodokļiem un ar nodarbinātību saistītajām izmaksām ir jābūt konkurētspējīgām - jo īpaši salīdzinājumā starp Baltijas valstīm, uzsver LDDK pārstāvji.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.