18.jūlijā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valde tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos, informēja LANĪDA izpilddirektore Sandra Rasnača.

Publiskais sektors un tā iepirkumi rada galveno augsni ēnu ekonomikai apsardzes nozarē, intervijā aģentūrai LETA norādīja Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Jaunākā ēnu ekonomikas pētījuma secinājumi liecina, ka Latvijā 2021.gadā ēnu ekonomikas pieaugums esot bijis lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja profesors "SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procesa efektivitātes uzlabošanu, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, un samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības (ES) teritorijā, iesniedzamo dokumentu apjomu.

Piektdien, 9.maijā, Latvija saņems trešo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Latvijai no AF kopā pieejami 1,97 miljardi eiro, kas saskaņā ar izstrādāto AF plānu tiek ieguldīti tādās jomās kā digitalizācija, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība, veselība, izglītība un citās, ar mērķi sekmēt Latvijas sociālekonomisko izaugsmi.

Prioritāte - valsts drošība un aizsardzība.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā varētu palielināties tikai par 1,2%, bet 2026. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1%.