Rostovskis kritizē izglītības finansēšanas sistēmu: Tāpat kā Padomju savienībā

Viņš atzīmē, lai mainītu no Padomju laikiem mantoto izglītības sistēmu un attieksmi, ir nepieciešama cita pieeja augstākās izglītības politikā, ļaujot augstskolām realizēt katrai savu stratēģiju un mērķus.

Tāpat Rostovskis min, ka augstākās izglītības finansēšanas sistēma pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums - tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek.

Pēc viņa skaidrotā, šāda sistēma lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu, nevis tikai procesu. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē.

"Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam," pauž Rostovskis.

Tāpat viņš norāda, ka arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, kas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm.

Pēc Rostovska minētā, lai mainītu pašreizējo izglītības sistēmu, nepieciešama cita pieeja augstākās izglītības politikā, ļaujot augstskolām realizēt katrai savu stratēģiju un mērķus. Tāpat nepieciešamas izmaiņas augstskolu finansēšanas sistēmā.

Rostovskis uzsver, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 70 000 vietējo studentu un gandrīz 30 000 budžeta vietu, kas realitātē ir nepietiekami finansētas - katra vieta izmaksā vairāk nekā valsts par to ir piešķīrusi finansējumu.

Viņš uzskata, ka valsts budžeta vietu skaits būtu būtiski samazināms, tās jāsaglabājot tikai investīciju ietilpīgās nozarēs, piemēram, medicīnā un STEM (dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju) zinātnēs, kā arī valsts pastāvēšanai nozīmīgās jomās, piemēram, iekšējā un ārējā aizsardzībā, mākslā un kultūrā, valodniecībā un citās, kas veido Latvijas kā valsts identitāti.

"Virknei sociālajām un humanitārajām specialitātēm, kurās arī mācību procesa īstenošanai nepieciešamas mazākas izmaksas, valsts budžeta vietas nav nepieciešamas," pauž Rostovskis, atzīmējot, ka mācībām šajās studiju programmās vislabākais instruments ir studiju kreditēšana - ja students izvēlas šīs salīdzinoši nelielo izmaksu programmas, tās viņš apmaksā no saviem līdzekļiem vai izmanto studiju kredītu.

Rostovska ieskatā, šādi tiktu nodrošināts, ka studijas dārgajās, investīciju ietilpīgajās nozarēs un specialitātēs tiek finansētas pilnā apmērā, jo šī brīža valsts budžeta vietu finansēšana, kur katra budžeta vieta netiek pilnvērtīgi finansēta, faktiski spiež valsts augstskolas "ražot" brāķi.

Tāpat Rostovskis min, ka ir svarīgi nešķirot publiskās un privātās augstskolas. Budžeta vietas jāpiešķir nevis konkrētām augstskolām, bet studiju programmām, un tās būtu pieejamas visās augstskolās, kas šīs programmas īsteno. "Tādā veidā tiktu nodrošināta arī godīga konkurence starp augstākās izglītības iestādēm un motivācija augstskolām pārskatīt savas studiju programmas, veidot tās mūsdienu vajadzībām atbilstošākas," viņš piebilst.

Vienlaikus Rostovskis nepiekrīt valsts augstākās izglītības pārstāvjiem, kuri sūdzas par naudas trūkumu, jo valsts augstskolas kopā katru gadu saņem aptuveni 300 miljonus eiro publisko finansējumu. Viņaprāt, augstskolām ir jāmācās strādāt daudz racionālāk un efektīvāk un aktīvāk jāstrādā pašiem, piesaistot naudu no citiem avotiem, tostarp vietējā un starptautiskā biznesa, pierādot savu spēju piedāvāt tirgū pieprasītus pētījumus un risinājumus.

"Latvijas augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas svārstam vairāk jāvirzās uz to, cik augstskolu absolventi ir veiksmīgi savās gaitās pēc augstskolas beigšanas, kādi ir viņu ienākumi, nevis novērtēšanai jāpaliek augstskolu mācībspēku publikācijām attiecīgajos citējamajos izdevumos," norāda Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka ir jābūt saprātīgam līdzsvaram, kur zinātnes universitātes būtu vairāk vērtējamas citējamības un zinātnes virzienā, savukārt lietišķās zinātnes universitātes un augstskolas - absolventu ienākumu un veiksmīgas nodarbinātības virzienā.

Rostovskis uzsver, ka atbalstāms ir arī augstākās izglītības eksports. Patlaban Latvijas augstskolās studē apmēram 10 000 ārvalstu studentu, un valstij vajadzētu motivēt augstskolas turpmāko gadu laikā šo ārvalstu studentu skaitu palielināt līdz 30 000.

Papildus izmaiņām augstākās izglītības īstenošanas politikā un finansēšanas sistēmā, pēc Rostovska paustā, nepieciešams mainīt arī tradicionālo augstskolu licencēšanas un akreditācijas procesu, kas līdz šim bijis pakļauts ilgiem birokrātiskiem procesiem. Viņš uzsver, ka uz augstskolu jāskatās kā uz kopumu, nevis atsevišķām studiju programmām, iestādes kvalitāti jāvērtē institucionāli.

"Un augstskola, kas saņēmusi šo kvalitātes novērtējumu, attiecīgajā laika periodā ir brīva savā darbībā - atvērt jaunas studiju programmas un mainīt esošās, atbilstoši ekonomikās un darba tirgus situācijas vajadzībām," norāda Rostovskis, piebilstot, ka augstskolām ir jāstrādā tā, lai absolventi būtu darba tirgū konkurētspējīgi un viņiem būtu pietiekami zināšanas un prasmes veiksmīga biznesa īstenošanai un valsts ekonomikas attīstības veicināšanai.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.