• Justīne,
  • Juta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


VID: Pērn algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:31, 16.06.2025


Pērn algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais novērtējums par 2024.gadu.



VID skaidro, ka nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Novērtējot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas jeb tā dēvētās aplokšņu algas īpatsvars. Ja 2020.gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021.gadā - pat 18%, tad 2024.gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.

Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots "aplokšņu" algas īpatsvara pieaugums. Dienestā uzsver, ka šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.

Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu - VSAOI un IIN - plaisas īpatsvaros.

2024.gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020.gadu (2020. un 2021.gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā - 20,6%, 2023.gadā - 15,8%). Būtiski jeb par četriem procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020.gadā tā bija 17,8%, 2021.gadā - 18%, 2022.gadā - 17,5%, tad 2023.gadā - 14,6%, bet vēl mazāka 2024.gadā - 13,8%.

Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, sauszemes un cauruļvadu transports, vairumtirdzniecība.

Kā skaidro VID, plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība.

Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023.gadā no 500 eiro uz 620 eiro un 2024.gadā uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī, norāda VID.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kopējie nodokļu parādi jūnija sākumā sarukuši līdz 825,875 miljoniem eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Ekonomika Par 562 000 eiro atjaunota Jūrmalas Mežmalas pamatskolas sporta zāle

Jūrmalas Mežmalas pamatskolas sporta zāles atjaunošana Rūpniecības ielā 13 izmaksājusi 562 000 eiro, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Ekonomika Spēcīgas lietavas var pasliktināt situāciju augkopībā un lopkopībā (+VIDEO)

Ražības samazināšanās ir viens no inflācijas faktoriem.

Ekonomika Latvijas Universitāte palīdz attīstīties aizsardzības industrijai (+VIDEO)

2026. gadā un turpmāk ik gadu ir plānots īstenot pilna cikla divu uzsaukumu programmu, atbalstot 10 uzņēmumus.

Lasiet arī

Ekonomika Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā pieauguši

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Sabiedrība Premjere: Jauni nodokļi vai nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas

Jauni nodokļi vai jaunas nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjere Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Bāzes pensijas ieviešanai varētu celt pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, uzskata jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ekonomika Vinjeti no 2030.gada plānots aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.