• Justīne,
  • Juta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kopējie nodokļu parādi jūnija sākumā sarukuši līdz 825,875 miljoniem eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:32, 16.06.2025


Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.


Foto: LETA

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad jūnija sākumā bija atzīti parādi 510,211 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 219,84 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 290,371 miljona eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 290,313 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 57 400 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.jūnijā bija piešķirti parādiem kopumā 107,313 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,2% vairāk nekā gada sākumā.

Savukārt apturēto parādu summa, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, šogad jūnija sākumā bija 206,936 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

2025.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 844,276 miljonu eiro apmērā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Spēcīgas lietavas var pasliktināt situāciju augkopībā un lopkopībā (+VIDEO)

Ražības samazināšanās ir viens no inflācijas faktoriem.

Ekonomika Latvijas Universitāte palīdz attīstīties aizsardzības industrijai (+VIDEO)

2026. gadā un turpmāk ik gadu ir plānots īstenot pilna cikla divu uzsaukumu programmu, atbalstot 10 uzņēmumus.

Ekonomika KNAB reaģēs, ja tiks saskatītas nelikumības 1,81 miljonu eiro vērtajā vēlēšanās

Ja tiks saskatītas nelikumības vēlēšanu sistēmā un tās uzturēšanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nekavējoties reaģēs, aģentūrai LETA apliecināja birojā.

Ekonomika Cik Latvijas produkti tiek pārdoti mūsu veikalos (+VIDEO)

Notiks pārrunas starp ražotājiem un tirgotājiem par preču grupām.

Lasiet arī

Ekonomika Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā pieauguši

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Sabiedrība Premjere: Jauni nodokļi vai nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas

Jauni nodokļi vai jaunas nodokļu likmes šobrīd nav paredzētas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjere Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Bāzes pensijas ieviešanai varētu celt pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, uzskata jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ekonomika Vinjeti no 2030.gada plānots aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.