Saules un vēja parku attīstītājiem ir jāstrādā kopā! Kāds tam iemesls?

Viņš atzīmē, ka Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā.

Cikmačs skaidro, ka 2022.gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un, varbūt, pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits.

"Prognozēju, ka jau pēc pāris gadiem saulainajās stundās redzēsim būtisku elektrības cenu samazinājumu, ko radīs iesāktie Baltijas industriālie lieljaudas saules parki. Pirmie no lielajiem parkiem sāks ražot jau šogad, bet lielākie sāks ražot 2024./2025.gadā," norāda Cikmačs, paužot, ka šādos mainīgos apstākļos priekšrocības ir profesionāliem nozares pārstāvjiem, kuri spēj nodrošināt klientiem elektroenerģiju arī tad, kad pēkšņi saules parku aizēno kāds mākonis, kā arī spēj nodrošināt elektrību naktīs un lietainajās dienās.

Viņš uzsver, ka Latvijā vēsturiski tieši vasarā trūkst savu konkurētspējīgu elektroenerģijas avotu, jo šajā laikā Daugavā ir zema pietece, bet koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi siltumenerģijas tirgus periodiskuma dēļ. Tādēļ nākotnē saules saražotā elektroenerģija kopā ar vēja stacijām papildinās Latvijas elektrības ražošanas portfeli un tuvinās Latviju mērķim kļūt energoneatkarīgai visa gada garumā.

"Latvenergo" valdes loceklis norāda, ka Latvijā pēdējos gados ieviesti vairāki atvieglojumi, kas vienkāršoja saules parku izveidi. Pat lieljaudas saules parku izbūvei nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, arī pieslēgumu rezervācija ir vienkārša, un ir atviegloti būvniecības noteikumi. Tas sekmēja ļoti strauju jaunu saules parku projektu parādīšanos, kā rezultātā vairums no elektrības pieslēguma jaudām ir rezervētas ar saules projektiem, tādējādi radusies diskriminācija pret vēja un citiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, kuri varētu pat daudz efektīvāk izmantot ierobežotās pieslēguma jaudas.

No šā gada 1.janvāra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ieviesa jaudas rezervēšanas maksu elektroenerģijas ražotājiem, kuri plāno pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu ar jaudu, kas lielāka par 50 kilovatiem (kW).

"Šis bija sen nepieciešams solis, kas sekmē tirgus apstākļus, lai ierobežotos elektrības pieslēguma resursus rezervētu tikai komersanti, kuriem ir nopietni nolūki un spējas izbūvēt pieteiktās ražošanas iekārtas," pauž Cikmačs, norādot, ka līdzīga maksa par jaudu rezervēšanu jau ilgāku laiku ir Igaunijā un Lietuvā, un redzams, ka tas nav ierobežojis jaunu projektu parādīšanos.

Tāpat pagājušā gada jūlijā Lietuvā ieviests 2000 megavatu (MW) limits komerciāliem saules parkiem. Pēc Cikmača minētā, Lietuvā dažādās attīstības stadijās dažādu attīstītāju veidotu projektu ir daudz vairāk nekā šis nospraustais limits, kas nozīmē, ka vairāki projekti paliks nerealizēti. Turklāt vairāki kaimiņvalstu komersanti tāpēc aktīvāk izrāda interesi par Latvijas lieljaudas saules parkiem.

"Starp Baltijas valstīm šobrīd notiek sīva konkurence par to, kurš pirmais izbūvēs vairāk saules un vēja parku, tādējādi ātrāk sasniedzot reģiona elektroenerģijas piesātinājumu. Tas nozīmē, ka pirmie ekspluatācijā nodotie projekti arī tuvākos 20-30 gadus eksportēs Baltijas kaimiņvalstīm savu vēja un saules enerģiju, par to gūstot būtiskus ieņēmumus," norāda "Latvenergo" valdes loceklis, piebilstot, ka savukārt tie AER projekti, kas tiks sākti vēlāk, iespējams, netiks realizēti tirgus situācijas izmaiņu dēļ.

Cikmačs uzsver, ka būtiski ir Latvijas AER attīstītājiem nevis neveselīgi konkurēt savā starpā, bet virzīties kopā tā, lai tieši Latvijas projekti būtu pirmie, kas nākotnē spētu pārdot AER saražoto mūsu kaimiņiem, uzlabojot Latvijas spējas pelnīt.

Pērn "Latvenergo" koncerna noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz piecas reizes, pārsniedzot 6200. Mazumtirdzniecības klientiem uzstādītā saules paneļu jauda decembra beigās sasniedza 38 MWh. Divas trešdaļas no kopējās jaudas ir uzstādītas klientiem ārpus Latvijas.

Šobrīd darbībā jau četri "Elektrum" saules parki ar kopējo jaudu 11 MWh, savukārt projekta vai celtniecības stadijā ir 12 saules parki ar kopējo jaudu vairāk nekā 190 MWh, kuru pakāpeniska nodošana ekspluatācijā sagaidāma 2023.-2025.gadā.

Cikmačs norāda, ka industriālajos lieljaudas saules parkos ir daudz lielāka standartizācija, jo tiek izmantoti speciāli lieljaudas invertori, lielāki paneļi, efektīvāka uzturēšana. Tādējādi iespējams sasniegt būtiski zemāku saražotās enerģijas pašizmaksu.