• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


TM: Latvijā trūkst zināšanu par finanšu vadību. Tas jāuzlabo!

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:42, 27.01.2023


Iedzīvotājiem un uzņēmumiem nepieciešama zināšanu uzlabošana par finanšu vadību, piektdien Tieslietu ministrijas (TM) rīkotajā diskusijā "Cilvēki un uzņēmumi finanšu grūtībās - kā orientēties risinājumos?" sacīja TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.


Ilustratīvs foto.

Saskaņā ar TM informāciju 69% privātpersonu, 57% mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī 46% pašnodarbināto ir aizņēmušies finanšu līdzekļus, vienlaikus 41% privātpersonu un 36% mazo un vidējo uzņēmumu savas zināšanas par finanšu grūtību risināšanu vērtē kā nepietiekamas.

Papsujevičs piebilda, ka 36% mazo un vidējo uzņēmumu un 23% privātpersonu pēdējo piecu gadu laikā ir meklējuši ar finanšu grūtību risināšanu saistītu informāciju.

SIA "PricewaterhouseCoopers" vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska diskusijā sacīja, ka no vienas puses cilvēki jūtas pietiekami droši par savu finanšu situāciju, bet, kad nonāk finanšu grūtībās, īsti nezina, ko darīt.

Elksniņa-Zaščirinska skaidroja, ka ir vismaz astoņas organizācijas, kuras runā par šiem jautājumiem, bet starp tām nav stratēģiskas koordinācijas, turklāt, vai nu par kādu tēmu tiek runāts ļoti daudz, vai arī netiek runāts nemaz.

Kopējās stratēģiskās koordinācijas trūkums noved pie tā, ka kopējais pieejamais informācijas klāsts ir gana plašs, bet tā ir ļoti sadrumstalota, teica Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa stāstīja, ka projekta "Informācijas avotu izstrāde finansiālo grūtību apzināšanai un atrisināšanai" rezultātā secināts, ka jāstiprina sadarbība un komunikācija starp iesaistītajām iestādēm, jāizstrādā komunikācijas saturs lietotājiem draudzīgā formā, jāizstrādā tīmekļa vietne, kas ietver interaktīvu rīku finanšu grūtību identificēšanai un iespējamo risinājumu atlasīšanai, kā arī jāsagatavo drukātie materiāli par šo tēmu.

Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše diskusijā atzina, ka saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pēdējā gada laikā iedzīvotāji būtiski mazāk saskārušies ar situācijām, kad nevar segt kādus maksājumus.

Vienlaikus šie dati parāda arī problēmu ar informācijas pieejamību, jo 40% no iedzīvotājiem informāciju gūst pie finanšu pakalpojumu sniedzēja, bet otra lielākā grupa to gūst no apkārtējiem cilvēkiem - ģimenes, radiem, draugiem, paziņām.

"Tas ir diezgan bīstami, jo reizēm ir labāk, ja šāda informācija netiek iegūta un izmantota. Ir būtiski saņemt kvalitatīvu un atbilstošu informāciju," teica Brikše.

Viņa stāstīja, ka Latvijas Banka koordinē finanšu pratības pasākumus ar aptuveni 20 valsts un nevalstiskajām organizācijām un mērķis ir panākt, lai ir "vienas pieturas aģentūra" jeb vieta, kur gūt informāciju par finanšu pratības jautājumiem. Tāpat Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem, nodrošinot informācijas pieejamību vieglajā valodā un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa diskusijā atzina, ka PTAC var novērst kādus finansētāju pārkāpumus, palīdzēt strīdu risināšanā, pieprasīt finansētājiem sagatavot skaidrāku informāciju, taču nevar palīdzēt finanšu grūtībās nonākušajiem.

Vītoliņas ieskatā būtu ieviešami parādu konsultāciju centri, kuri darbotos pie pašvaldībām un sniegtu padomus, kā sakārtot savu budžetu, kā risināt radušās parādu problēmas. Tāpat nepieciešama finanšu pakalpojumu sniedzēju atbildība, lai līgumi būtu pēc iespējas īsāki, vienkāršāki un saprotamāki.

Arī Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekle Ieva Broka atzina, ka patlaban publiskajā telpā informācija par finanšu grūtību risināšanu, lai arī ir ļoti plaša, tomēr tā ir haotiska.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk

Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk, jo algu kāpums vairs nav tik straujš kā pērn, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Ekonomika Valmieras Industriālajā parkā uzsākta dzelzceļa būvniecība (+VIDEO)

Noritējušas izsoles divām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām 23,7 ha un 12 ha platībā.

Ekonomika Bīstamu laiku zīme: kāpēc mūsu valstī arvien vairāk uzpērk zeltu (+VIDEO)

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos.

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Energoresursu cenas šogad nedaudz mazināsies

Sagaidāms, ka energoresursu cenas šī gada laikā kopumā nedaudz mazināsies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Lasiet arī

Pasaule Vācijā pieaug kokaīna piedāvājums

Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents Holgers Minhs brīdinājis par smago narkotiku, īpaši kokaīna, pieejamības krasu pieaugumu visā valstī.

Veselība Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem jāatceras par kolagēnu, kalciju un magniju (+VIDEO)

Kaulu un locītavu veselība: ko darīt, lai nodrošinātu kustību brīvību pēc iespējas ilgāk?

Ekonomika Kazāks: Eiropai steidzami jāizveido vienotu kapitāla tirgu un banku savienību

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Sabiedrība Daugavpilī un Rēzeknē sākusies meteoroloģiskā vasara

Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā pēdējās piecas diennaktis vidējā gaisa temperatūra bijusi +15 un vairāk grādu, kas nozīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.