Analītiķi nākamajā gadā Latvijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 7-8%

Tostarp "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja -, ņemot vērā, ka ekonomikā šobrīd prognozējama īslaicīga un sekla recesija, nākamajā gadā sagaidāms vien neliels bezdarba līmeņa kāpums.

"Gan sezonālu faktoru ietekmē, gan, iespējams, jau arī ekonomikas aktivitātes krituma dēļ bezdarbs ir sācis palielināties un nākamā gada sākumā sasniegs savu augstāku punktu. Bezdarbs, visticamāk, pakāpsies vien nedaudz, pietuvojoties 8%. 2023.gada laikā tas atkal mazināsies un gada nogalē noslīdēs līdz aptuveni 7%," teica Buceniece.

Viņa arī norādīja, ka situācija nozarēs gan var būtiski atšķirties, piemēram, tranzīta nozare, kuru nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas saišu saraušana ar Krieviju, visticamāk, būs spiesta būtiski mazināt darbinieku skaitu, savukārt informācijas tehnoloģiju (IT) jomā noteikumus joprojām diktēs darbinieku trūkums.

"Ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un vien nelielo ekonomikas atslābumu, darba devēji, visticamāk, iespēju robežās vairīsies atlaist speciālistus, zinot, ka tos pēc tam var būt ārkārtīgi grūti atrast," piebilda Buceniece.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA teica, ka līdz ar recesiju Latvijas ekonomikā nākamgad ir gaidāms neliels bezdarba pieaugums. "Jau šobrīd ir redzams vakanču un darba sludinājumu skaita sarukums, tomēr ļoti strauju bezdarba kāpumu nesagaidu," viņš sacīja, piebilstot, ka bezdarbs Latvijā nākamajā gadā varētu palielināties līdz 7,2%.

Āboliņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā bezdarbs pieauga, jo tās mazināšanai ieviestie ierobežojumi ļoti smagi skāra atsevišķas nozares.

"Šobrīd ekonomikas bremzēšanās būs gana plaša un strādājošo skaita samazināšanās dēļ mums vidējā termiņā ir gaidāms strukturāls darbaspēka deficīts. Tādēļ darba devēji šobrīd nesteidzas atlaist darbiniekus. Vienlaikus Zviedrijas mājokļu un būvniecības nozares sabremzēšanas var izraisīt būvniecības nozarē strādājošo atgriešanos Latvijā," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka ekonomiskās aktivitātes sarukums šogad trešajā ceturksnī atspoguļojās arī nelielā bezdarba pieaugumā, tam sasniedzot 6,9%.

Tāpat viņš sacīja, ka darba tirgus atdziest un bezdarba pieaugums turpināsies. "Tendences varētu īpaši pastiprināties gada sākumā un tad stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā, ka gads solās būt visai saspringts, uzņēmēji būs piesardzīgi pieņemot jaunus darbiniekus. Tādēļ iespējamie uzlabojumi gada otrajā pusē varētu būt nelieli nenoteiktības un augsto izmaksu pieauguma dēļ," teica Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka nozaru aptaujas uzrāda, ka pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājas, lai arī ar viegli lejupejošu tendenci. Vakanču līmenis mazinās, bet tas joprojām ir pietiekami augsts. Pagaidām Krievijas sankciju ietekme plašos mērogos neizpaužas. Ir uzņēmumi, kuri saskaras ar Krievijas tirgus izaicinājumiem un sākuši darbinieku optimizēšanu. Izteiktākas tendences varētu parādīties nākamgad, kad arvien vairāk sankciju stāsies spēkā, parādīsies jaunas, kā arī tiks aizpildīti trūkumi esošajās.

"Labā ziņa, ka darba tirgū nav saredzami iemesli izteikti negatīviem scenārijiem. Krasākas izmaiņas var izpausties enerģijas krīzes apstākļos, kas drīzāk būt īslaicīga, lai būtiski ietekmētu ilgtermiņa tendences darba tirgū. Izteikts darbinieku trūkums ir jūtams visā Eiropā, un tas kļūs akūtāks ar katru gadu. Darbinieks ir vērtība, kuru pirms atlaist darba devējam būs jādomā septiņreiz. Tādēļ šādi soļi tiks veikti ārkārtas situācijās. Darba tirgus atdzišana ļaus arī nedaudz samazināt spiedienu celt algas. Tomēr tas saglabāsies," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka darba meklētāju īpatsvars 2023.gada beigās varētu būt 7,3% apmērā.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad būs ap 8%, par procentpunktu vairāk nekā šogad, kas ir samērā pesimistiska prognoze.

Viņš atzīmēja, ka darbavietu zaudējumi atsevišķu nozaru krīžu dēļ Latvijā var būt ģeogrāfiski koncentrēti. Tiem, kuri 2023.gadā varbūt varētu zaudēt darbu meža nozarē vai tranzītā, darbu tūlīt atrast būs grūtāk.

"Arī gada beigās darba meklētāju īpatsvars varētu būt ap 8%. Sagaidāms, ka Rīgā un tās apkārtnē bezdarbs saglabāsies ļoti zemā līmenī, jo šī reģiona eksporta nozares globālās recesijas dēļ cietīs daudz mazāk. Galvaspilsētas reģions būs arī liels ieguvējs no sabiedriskā sektora investīcijām - "Rail Baltica", lidostā, citos lielos projektos," teica Strautiņš.