Lembergs zaudē ECT lietā par ministra Sprūdža izteikumiem

ECT pasludināja lēmumu lietā "Lembergs pret Latviju", noraidot viņa sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamo pārkāpumu, informēja Ārlietu ministrijā.

Savā sūdzībā ECT Lembergs apgalvoja, ka toreizējais ministrs Sprūdžs ar saviem izteikumiem 2012.gada 16.oktobra "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) raidījumā "900 sekundes" ir pārkāpis viņa tiesības uz nevainīguma prezumpciju. Proti, Lembergs kā apsūdzētais kriminālprocesā, kurā galīgais spriedums vēl nav pasludināts, uzskatīja, ka ministrs savos publiskajos izteikumos jau paudis nostāju par viņa vainu.

ECT atzīmē, ka sūdzība attiecas uz ministra izteikumiem saistībā ar procesu par Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, un valsts iestāžu, jo īpaši ministra, atsaukšanās uz Lemberga kriminālprocesu saistībā ar viņa iespējamo atstādināšanu no amata radīja "saikni" starp krimināllietu un atstādināšanas procesu. Šī iemesla dēļ ECT secināja, ka Lemberga sūdzība ietilpst konvencijas materiāltiesiskajā tvērumā.

Pēc tam ECT pievērsās valdības izvirzītajam argumentam, ka sūdzība būtu noraidāma, jo Lembergs nebija izsmēlis nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. ECT vērtēja valdības argumentu, ka Lembergs nebija izmantojis Kriminālprocesa likumā ietverto tiesību aizsardzības līdzekli un vērsies pie procesa virzītāja ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt, vai konkrētajā situācijā ir noticis nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums saistībā ar tādas amatpersonas izteikumiem, kas nav iesaistīta kriminālprocesā, kā arī lūdzot sniegt publisku paziņojumu par šī principa pārkāpumu, ja tāds noticis.

ECT secināja, ka Lembergam joprojām ir iespēja to izmantot, ņemot vērā, ka kriminālprocess pret viņu joprojām nav beidzies. Tāpat ECT atzīmēja, ka, ja pēc šī mehānisma izsmelšanas tiktu atzīts Lemberga tiesību pārkāpums, tad, balstoties uz attiecīgo lēmumu, viņš varētu vērsties tiesā ar kompensācijas prasību civiltiesiskā kārtībā.

Tad ECT pievērsās civilprocesam saistībā ar Lemberga goda un cieņas iespējamo aizskārumu. Proti, ECT atzīmēja, ka Lembergs cēlis civilprasību, pieprasot atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, un nacionālās tiesas šo prasību ir skatījušas tieši no šī aspekta. Lai gan Lembergs atsaucās arī uz nevainīguma prezumpcijas principu, tas nebija viņa prasības pamats, un viņš par to nav cēlis atsevišķu prasību.

ECT atgādina, ka, ja valsts līmenī pastāv tiesību aizsardzības līdzeklis, kas ļauj nacionālajām tiesām izskatīt pēc būtības personas sūdzību par iespējamo konvencijas pārkāpumu, personai šis tiesību aizsardzības līdzeklis ir jāizsmeļ.

Lai ECT varētu atzīt, ka persona ir izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus, tai nacionālajā līmenī ir jāizvirza tieši sūdzība par iespējamo konvencijā garantēto tiesību pārkāpumu. ECT uzsver, kas tas būtu pretrunā subsidiaritātes principam, ja persona nacionālajā līmenī varētu atsaukties uz kādu citu pamatu, bet pēc tam iesniegt sūdzību ECT, pamatojoties uz konvencijā garantētajām tiesībām.

Ņemot vērā, ka Lembergs šos tiesību aizsardzības līdzekļus nebija izsmēlis, un, atsaucoties uz subsidiaritātes principu, ECT vienbalsīgi secināja, ka viņa sūdzība ir noraidāma.

Jau ziņots, ka Sprūdžs LNT raidījumā tika lūgt komentēt viņa iesākto procesu par Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata. Tostarp ministrs norādīja, ka Lembergam ir jāsaņem taisnīgs sods, un "zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā".

Lembergs 2013.gada 27.maijā vērsās tiesā, pieprasot atsaukt, viņaprāt, godu un cieņu aizskarošās ziņas, atvainoties, kā arī samaksāt kompensāciju par nemantisko kaitējumu. Rīgas apgabaltiesa 2018.gada 22.janvārī lēma par labu ministram un noraidīja prasību. Lembergs spriedumu pārsūdzēja Senātā, kas 2018.gada 9.novembrī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un Rīgas apgabaltiesas spriedums stājās spēkā.

2019.gada 9.janvārī Lembergs vērsās ECT par iespējamu konvencijas pārkāpumu, apgalvojot, ka ministra izteikumi ir pārkāpuši viņa tiesības uz nevainīguma prezumpciju.