Enefit pastāsta, kā var samazināt AST un Sadales tīkla tarifus

Ekonomika
LETA 11:21, 07.12.2022 0

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" un sadales sistēmas operatora AS "Sadale tīkls" piedāvātos tarifus varētu samazināt tīkla zudumu kompensēšanai paredzēto elektroenerģiju ilgākā laikā periodā daļēji vai pilnībā iegādājoties par fiksētu cenu, nevis "Nord Pool" biržas cenām, aģentūrai LETA pauda energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

 

Viņš skaidro, ka, apskatot AST un "Sadales tīkla" iesniegtos tarifu projektus, redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija - izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par "Nord Pool" biržas "spot" cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi - AST tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu (GWh) gadā, bet "Sadales tīkls" - aptuveni 255 GWh gadā.

"Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos," norāda Mertens, skaidrojot, ka šobrīd AST tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet "Sadales tīkls" - 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

"Enefit" valdes priekšsēdētājs skaidro, ka galvenais iemesls tik straujam izdevumu pieaugumam ir saistīts ar elektroenerģijas cenu straujo kāpumu tirgū. Piemērojot līdzšinējo iepirkuma stratēģiju, kas paredz iepirkt zudumiem nepieciešamo elektrības apmēru par "Nord Pool" "spot" cenām, sanāk būtiski pārmaksāt, jo jāmaksā arī par "spot" tirgus nenoteiktības risku.

"Aktuālajā situācijā, kur "spot" tirgus cenu lēcieni svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums - vai šis ir saimnieciski pārdomātākais risinājums?" norāda Mertens.

Viņš pauž, ka tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas iegādi par mainīgām "Nord Pool" "spot" cenām paredz iepriekšējo gadu tarifu noteikšanas politika.

"Publiski jau ir izskanējusi tēze, ka "miera laiku" stratēģija krīzes apstākļos nestrādā, un šis ir spilgts piemērs. Jāsaprot, ka brīdī, kad tirgus situācija ir strauji mainījusies, ir jābūt atbilstošām izmaiņām arī uzņēmumu rīcības stratēģijā. Pārskatot līdzšinējo enerģijas iepirkuma stratēģiju un izvēloties tarifos ietvertās elektroenerģijas apjoma daļēju vai pilnīgu iegādi par fiksētu cenu ilgākā laika periodā, šīs izmaksu pozīcijas varētu samazināt pat par 50% jeb vismaz 50 miljoniem eiro gadā nākamajā tarifu periodā," uzsver Mertens, piebilstot, ka tieši tīkla zudumu kompensēšana veido "lauvas tiesu" no jaunajiem tarifiem, tāpēc tas būtu reāls risinājums, kā mazināt to slogu abiem operatoriem.

Mertens norāda, ka tādējādi ieguvēji būtu visi uzņēmumi un mājsaimniecības, jo samazinātos maksa par tīkla infrastruktūras izmantošanu un tīkla tarifi Latvijā saglabātos konkurētspējīgā līmenī.

Tāpat "Enefit" valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka par elektroenerģijas zudumu cenu fiksēšanu ilgtermiņā jau šobrīd lemj arī Igaunijas tirgus regulators.

Mertens skaidro, ka "Enefit" pēdējo gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem apliecina, ka daļēja vai pilnīga elektroenerģijas cenu fiksēšana ilgtermiņā kā iepirkuma stratēģija ir plaši izplatīta elektrointensīvo uzņēmumu vidū. Tas rezultējas stabilos, prognozējamos izdevumos un aizsardzībā pret lielu cenu kāpumu.

"Šis risinājums ir valsts un visas sabiedrības interesēs, jo tas sniedz tūlītēju risinājumu bez papildu valsts budžeta līdzekļu tērēšanas vai valsts attīstībai svarīgo Eiropas Savienības (ES) fondu pārvirzīšanas kompensācijām. Risinājums pastāv, bet ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, jo arī šobrīd, izmantojot novecojušo iepirkumu stratēģiju, katru dienu zaudējam vairākus simtus tūkstošu eiro, turpinot uzkrāt zaudējumus nākamajam tarifu periodam," uzsver Mertens.

"Enefit" ir reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,485 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 114,88 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro. "Enefit" pieder Igaunijas uzņēmumam "Eesti Energia".

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.